Nepiešaušu savu artavu vakcinēšanās karam, pietiek karognesēju, marodieru un kara ziņotāju.
Šad un tad, ieskatoties kaislīgajā tīklu pasaulē, vērojams, cik daudzi jūtas apvainoti, ja iztēlojas, ka ar viņiem tiek veikti eksperimenti. Bet kas cits ir pati dzīve? Ikviens taču vispirms ir eksperiments saviem vecākiem (nu jau arī mākslīgajiem), viņu attiecībām, tuvībai, plānu īstenošanai. Eksperiments ir katra diena, kurai tu nevari droši zināt beigas. Garantiju nav nekam. Es varu censties ticēt “mūžīgi mūžos”, bet tā ir vien mana vēlēšanās, ne īstenība, kas var piemeklēt katru.
Kāpēc egocentriski vaimanāt, ka esam izmēģinājuma žurkas, ja nespējam nedz paredzēt, nedz zinātniski prognozēt nākamo satikto cilvēku. Tu nezini, vai viņš nāks ar lilijām vai atkritumu spaini.