Kopš jūlija sākuma grāmatnīcās ir nonākusi jauna grāmata "Baltic Stories", kurā apkopoti iedvesmojoši stāsti par 30 kultūrvietām un notikumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Grāmatā iekļautos stāstus papildina atzītu Baltijas valstu fotogrāfu oriģināldarbi. Par cilvēku pašiniciatīvas spēku, kultūrvietu nozīmi vidē, kurā dzīvojam, un inovatīvām idejām, kā rast jaunus risinājumus, lai saliedētu kopienas, stāsta grāmatas autores un jaunās pētnieces Anete Ušča un Liāna Ivete Beņķe.
Pastāstiet, kā radās pati ideja par kultūrvietu ceļveža izveidi?
Anete Ušča: Pirms dažiem gadiem es iestājos organizācijā “Urban Institute”, kas ir viena no grāmatas izdevējiem. Plānojot kultūras pasākumus apkaimēs, arvien vairāk apzinājos kultūru kā instrumentu, ar kuru iespējams satuvināt vietējo kopienu un veicināt piederības sajūtu. Ar laiku sapratu, ka par šo tiek domāts arī Eiropas politikas līmenī. Ir visas šīs sarežģītās lokālās problēmas – cilvēki neiet balsot, neiesaistās, brauc projām, vēsturiski neatrisināti jautājumi un tad kultūra var būt instruments, ar kuru mēģināt šos jautājumus risināt. Vienlaikus pat Eiropas līmenī nav izpratnes, kā tieši tas strādā un ko ar to var izdarīt. Arī Latvijā tas, kas tiek saprasts ar kultūru, nav līdz galam skaidrs.