Miks Ozoliņš izdevis provokatīvu grāmatu (2)

Grāmata ir provokatīva, jo tajā minēti nemainīti konkrētu cilvēku vārdi un daudzi dzīvē bijuši un esoši notikumi. Tā ir milzīga pateicība visiem sastaptajiem cilvēkiem neatkarīgi no savstarpējā naida, iekāres vai mīlestības. Mūsdienās daudzi meklē skolotājus atšķirīgās reliģijās un dažādās valstīs, bet saskatīt guru savā blakus esošajā cilvēkā vai notikumā, kurā esam iesaistīti, var ne katrs.

Jaunajā grāmatā Miks Ozoliņš pilnīgi atklāti analizē dzīvē pieredzēto. Viņa ikdiena nemēdz būt ikdienišķa. Miks paspējis piedzīvot jau daudzu grāmatu vērtus sižetus. “1001 guru” tiek aprakstītas gan romantiskās attiecības un vienas nakts sakari, gan attiecības ar vecākiem un draugiem, pacēlumi, kritumi un tiem sekojošie jaunie pacēlumi. Svarīgākais, ka lasot grāmatu, apjaušams, kā mainās cilvēka uztvere par dzīvi, kā viņa sirdī ienāk vērtības, bet daudzas lietas, kas kādreiz likās izcilas, tiek izmestas, kā mazsvarīgas epizodes.

“Grāmata ir par patiesākajiem un labākajiem skolotājiem dzīvē,” stāsta autors. “Uzskatu, ka jebkurš cilvēks, kurš atstāj dzīvē kādu nozīmīgu emociju buķeti vai notikumu virkni neatkarīgi no pazīšanās laika, ir kā skolotājs. Bērni vecākiem un vecāki bērniem, vīri sievām un otrādi. Tas attiecas arī uz “neizdevušos” romantisko attiecību dalībniekiem…, tas attiecas uz visu.”

“Ir ļoti grūti, kad kāds no cilvēkiem, ar ko saikne bijusi īpaši spēcīga, tavu dzīvi pamet, pārtraucot attiecības vai aizejot aizsaulē,” piebilst Miks. “Taču tad, kad tu spēj izrauties no smago emociju apātijas un paraudzīties uz šīm “nokalpojušajām” vai “sevi un otru piepildījušajām” attiecībām no malas, ir iespējams saprast, kāda mācība no konkrētā cilvēka uzturēšanās dzīvē ir gūta. Esmu tik tiešām pateicīgs visiem dzīvē sastaptajiem ļaudīm un izdzīvotajiem notikumiem.”

“Uzskatu, ka leiši skrien, ne vienmēr padomājot par sekām, igauņi kustas lēnām, apdomājot nākamos soļus un izsverot visus “par” un “pret”, bet latvieši, lielākoties, nekustas vispār – lai cik labas ir viņu idejas, jo bailes un aizspriedumi traucē lidot un būt,” turpina autors. “Vēlos, lai kopā ar mani un “1001 guru”, lasītāji atrastu savu patiesību, dziļumu un atvērtu prasmi mīlēt. Vēlos, lai pasaule zinātu par mūsu lieliskāko no zemēm – Latviju. Caur sevi kaut nedaudz cenšos parādīt ikvienam pasaules iedzīvotājam, ka mēs esam kā viens, jo pieļaujam līdzīgas kļūdas, izdzīvojam kopīgas bēdas un visi priecājamies kā bērni līdz sirmam vecumam, ticot sevī, mīlestībā un dzīvē.”

Mika paša mīļākais izteiciens šajā grāmatā ir veltījums viņa meitai: “Beznosacījuma mīlestību man bija dāvājušas vairākas sievietes, bet meita Aislija bija pirmā, kurai es pats to sniedzu pretī. Iespējams, ka, pateicoties Aislijas esamībai, kāda sieviete būs ļoti laimīga ar mani nākotnē, jo pēc viņas ienākšanas manā dzīvē es noteikti jau māku mīlēt beznosacīti un no sirds!”