Filma, kas ir pirmā no dokumentālo filmu sērijas "Mūzikas lāde" ("Music Box"), pašlaik skatāma "LMT Viedtelevīzijā". "Mūzikas lādi" radījis režisors Bils Simonss ("Andre The Giant", "Showbiz Kids") - tā iecerēta kā sērija par zīmīgiem pieturas punktiem populārās mūzikas vēsturē. Kā pirmais no tiem - 1999. gadā militārajā bāzē Romā, ASV sarīkotais mūzikas festivāls "Vudstoka 99", kas iecerēts kā idilliska atbilde 1969. gada pirmajam Vudstokas festivālam, taču no romantizētā miera, mīlestības un dažādu kontrkultūru pārstāvju saliedēšanās, tas izvērtās par agresīvu, postošu dubļu un uguns dumpi.

"Trīs miera un mūzikas dienas"

Protams, arī pats pirmais Vudstokas mūzikas un mākslas festivāls, kas ar devīzi "Trīs miera un mūzikas dienas" norisinājās no 1969. gada 15. līdz 18. augustam Ņujorkas pavalsts Bēteles (Bethel) pilsētā ASV, daudzās filmās tapis romantizēts. Dokumentālo filmu kadros redzami hipiji - brīvi domājoši jaunieši, kuri zem skaistām zvaigžņotām debesīm, eksperimentējot ar dažādām apreibinošām vielām, pilni mīlestības bauda dzīvo mūziku. Taču realitātē festivālā, kuru apmeklēja teju pusmiljons cilvēku, bija gan vardarbība - kāda neapmierināto grupiņa sadedzināja desmit pārtikas stendus, gan seksuāli incidenti, gan daudzas citas nekārtības. Festivālu tolaik organizēja ideālistu grupiņa - mazpieredzējuši uzņēmēji, un gan tā sagatavošanā, gan norisē bija daudz organizatorisku, finansiālu, loģistisku un citu problēmu (spēcīgas lietusgāzes, dubļi, milzīgi satiksmes sastrēgumi, neprognozēti liels apmeklējums, neatbilstoši sanitārie apstākļi, nepietiekams pārtikas nodrošinājums u. tml.).

1969. gada vasara ASV bija politisko satricinājumu, satraucoša ideālisma un sociālā protesta pilna. NASA bija veiksmīgi nosēdinājusi pirmo cilvēku uz Mēness, Vjetnamā arvien plosījās karš, bet Ņujorkā bija notikušas atsevišķas vardarbīgas protesta akcijas homoseksuāļu tiesību aizstāvībai. Hipiju laika paaudzei, bet "dzimstības uzplaukuma paaudzei" (angļu: Baby boomers) bija ideāli, mērķi, kas to vienoja, taču pavisam cita aina iezīmējās pēc 30 gadiem. 

Tumšā enerģija: deviņdesmitie

Lai arī mūzikas vēsturē deviņdesmito gadu sākums iezīmējās kā apgaismības, revolūcijas laiks - grandžs, intelektuāls hiphops, britpops, triphops, uz gadu desmita beigām visi jaunie, progresīvie mūzikas virzieni, īpaši jau grandžs, tika ļoti ātri komercializēti. Vēl aizvien toni industrijā noteica mūzikas kanāls MTV, un deviņdesmito gadu beigās uz ekrāna jauniešiem vienkopus tika piedāvātas gan jaunās "Disneja" kanāla pusaudžu popzvaigznes (Britnija Spīrsa, 'N Sync) ar "rūpnieciski ražotu", producētu popmūziku, gan postrgrandža un ņūmetāla grupas, kuras agresīvo skanējumu aizguva no metālmūzikas, bet saturisko pašpuiku, lielībnieku vēstījumu no repa. Diemžēl no hiphopa paņemts pats primitīvākais aspekts - mizogīnija, homofobija.

Uguni attieksmē pret jaunām sievietēm deviņdesmitajos pielēja arī tāds TV šovs kā "Girls Gone Wild", kas iedrošināja meitenes atbrīvot savu seksualitāti, būt "bez bremzēm", vīriešu žurnāli "Maxim" un "FHM", kas 1999. gada festivālā noveda pie neskaitāmiem seksuālas uzmācības, izvarošanas gadījumiem.

Jaunie vīrieši nespēja sevi valdīt, kad daudzas no jaunajām meitenēm festivālu lielajā karstumā baudīja puskailas, neapzināti sūtot "24 stundas diennaktī uzbudinātiem jaunekļiem" dažādi tulkojamus signālus. 

No kurienes nāca šī tumšā enerģija, kas vārījās baltādainu, jaunu divdesmitgadnieku prātos? Tieši jauni baltie vīrieši bija lielākā auditorijas daļa. Vardarbība tika kultivēta kino - jāmin 1999. gada filma "Cīņas klubs" ar Bredu Pitu galvenajā lomā, vardarbība valdīja skolās - Kolumbainas vidusskolas slaktiņš, kur skolasbiedri nošāva 12 cilvēkus, daudzus ievainoja, notika vien dažus mēnešus pirms festivāla. Bila Klintona un Monikas Levinskas skandāls arī raisīja diskusijas par sievietes lomu un uzvedību. 

Interesanti, ka arī paši festivāla rīkotāji programmā iekļāva vien trīs sieviešu solo mākslinieces - Alanisu Moriseti, Jewel un Šerilu Krovu. Lielākais akcents programmā uz skaļu, dinaamisku rokmūziku - galvenās zvaigznes "Limp Bizkit", "Korn", "Rage Against the Machine", "Metallica" un "Red Hot Chili Peppers".

Pretī bezdibenim

Neskatoties uz milzīgo karstumu, festivāls iesākās cerīgi, kaut filmā uzsvērts, ka apsargi pie ieejas festivāla apmeklētāja mantu saturu īpaši nepārbaudīja, tādējādi ļaujot militārās bāzes teritorijā ienest arī kādas aizliegtas vielas. Jau pirmajā vakarā applūda tualetes, trūka dzeramā ūdens (viena pudele maksāja 4 dolārus, tikpat, cik alus). Toni uz skatuves noteica arī poppanka grupa "Offspring", kuras solists uz skatuves ar rotaļu beisbola nūju sasita popgrupas "Backstreet Boys" dalībnieku lupatlelles - vardarbīgs akts jau uz skatuves - kā piemērs šajā festivālā pieņemamajai rīcībai. 

Festivāla otrās dienas rītā teritorija izskatījās šausmīgi - dubļu un cilvēku izkārnījumu masa, tukšas pudeles, picu kastes, applūdusi telšu pilsētiņa... 

Lai arī mūziķi uz skatuves ik pa laikam centās dot kādas atsauces uz 1969. gada festivālu, lielākā daļa publikas to nesaprata. 

Kā mēs no "Nirvana", "Pearl Jam" ideāliem deviņdesmito gadu sākumā, nonācām ņūmetāla purvā? Filmā šo jautājumu uzdod mūziķis Mobijs (Moby), kurš, ierodoties festivāla teritorijā, ar sesto prātu sajuta, ka "labi nebūs".

"Esmu satriekts - kā mēs no progresīvām Kurta Kobeina un Maikla Staipa vērtībām nonācām pie mizogīnijas un homofobijas, un jaunu puišeļu-izvarotāju kultūras, kas valdīja 1999. gada Vudstokā?" viņš jautā.

Ar katru dienu situācija kļuva arvien sliktāka, daudzi no apsargiem pameta savus posteņus un ienira pūlī, tika gāztas sienas, demolēta teritorija, jo "vienkārši bija garlaicīgi".

Viena no festivāla kulminācijām ar mīnuszīmi bija ņūmetāla grupas "Limp Bizkit" uzstāšanās, kas tobrīd bija MTV kanāla favorītgrupa - tieši viņu dēļ daudzi bija atbraukuši uz festivālu. Grupas solists Freds Dērsts (Fred Durst) tikai pielēja ugunij eļļu jau tā agresīvi noskaņotajam pūlim, izpildot dziesmu "Break Stuff" ("Salauz lietas"). Lai arī festivāla rīkotāji lūdza Dērstu nedaudz nomierināt uzkurināto, agresīvo jauno vīriešu prātus, koncerta laikā daudzi jaunieši tika traumēti, jaunas meitenes apgrābstītas, radot toni festivāla noslēdzošajai dienai. 

"Limp Bizkit" uzstāšanās festivālā "Vudstoka 99":

Dziedātāja "Jewel" atceras savu uzstāšanos pēdējās dienas vidū. Viņa atceras, ka pūlis bija nokausēts, bez enerģijas, bez lielas ieinteresētības notiekošajā uz skatuves. Kad viena no labdarības organizācijām festivāla apmeklētājiem, pieminot Kolumbainas slaktiņu, izdalīja sveces, tumsai iestājoties sveču liesmas pārvērtās mazos ugunskuros, kur tika dedzināts viss, kas bija pa rokai. Viss beidzās ar pamatīgu ugunsgrēku, policijas spēku iesaisti un pilnīgu postažu.  

Filma, kas deviņdesmito gadu pirmsinterneta laiku ieliek vēsturiskā kontekstā, atsedz interesantu lietu -

tā dēvētajai X paaudzei, atšķirībā no mūsdienu mileniāļiem un 70. gadu "Baby Boomers", vienkārši trūka liela, skaista mērķa, uz ko tiekties. Tāpēc tā kļuva dusmīga un agresīva.

Mūsdienās, protams, nekas tāds festivālos vairs nebūtu ne iespējams, ne pieļaujams. 

Filmas "Vudstoka 99: Miers, mīlestība un dusmas" reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".