Kristians Brekte, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes (1925-2019) meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējos gadu desmitos, ir radījis mākslas darbu “Veltījums Džemmai Skulmei”. Izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis”, Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz “modeļiem” veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.

Pāri murālim būs lasāms Džemmas citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, kas būtu interpretējams kā iepriekšējās paaudzes mākslinieces aicinājums jaunajiem visu nozaru censoņiem darīt augsni – valsti un sabiedrību – auglīgu. Pats K. Brekte par šo mākslas darbu saka šādi: “Es domāju par nozīmēm. Izvēlējos Džemmas radītus zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Tie lika man domāt par to, ka bērni taču allaž zīmē un skricelē, sēžot skolas solā! Ar šiem zīmējumiem, es ceru, pamudināšu cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērniem un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām. Ja bērniem niez nagi (un viņiem niez!), tad nu viņiem ir jāļauj ķēpāties un radīt. No tā var daudz kas labs izaugt! Tur ir potenciāls šedevriem.”

Siena, kas atrodas Akas ielā 10, ir Rīgas 40. vidusskolas izglītības programmas īstenošanas vietai piederīga, un tā izvēlēta apzināti, akcentējot mākslas izpratnes veidošanu jau no mazām dienām, laikmetīgā veidā mudinot bērnus iepazīties ar vizuālās mākslas mantojumu un spēcīgām latviešu personībām, tādām kā Dž. Skulme un K. Brekte. Fonds “Mākslai vajag telpu” jau iepriekš ir veidojis projektus, kurā tikuši akcentēti 20. gs. otrās puses vizuālās mākslas pārstāvji, taču viņu personības un daiļradi interpretēt vienmēr aicināti bijuši tieši mūsdienu mākslinieki. Sienas gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei” ir projekts, kurā tiek realizēts “tilts” starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu. Mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, kura ilgstoši sadarbojusies ar mākslinieci Dž. Skulmi, sienas projektu komentē: “Interpretējot Džemmas Skulmes tēlus un darot to pilsētvidē, monumentālā mērogā, Kristians Brekte mūs ved it kā pie rokas un parāda, ko mēs kā skatītāji varam darīt, lai saņemtu no mākslas vislielāko guvumu: mēs varam domāt un iedomāties. Iztēloties. Iejusties tēlā un turpināt to veidot savā iztēlē. Ko tas dod? Vienu labu, tieši skolas fasādes apgleznošanai piemērotu atbildi atrodu Džemmas pierakstos, un viņa saka šādi: “Es tā dažreiz domāju - ja cilvēks mācītos sevi analizēt, sevi vairāk pazīt, varbūt daudz kas būtu citādi. Jo izprast sevi - nozīmē izprast citus. Skolā vajadzētu kopā ar labu skolotāju atklāti pa laikam runāt par savām īpašībām. Man nepatīk paštaisni cilvēki. Tie vienmēr ir tie gudrākie un tie labākie, un tiem nekad nepiemīt šaubas (par sevi).” Vai nav skaisti? Būtībā - atvērtas, integrētas, ietverošas un savstarpējā cieņā balstītas sabiedrības recepte. Un katram tāda ir zināma, tikai laiku pa laikam sev jāatgādina. Kristians Brekte savā konceptuālajā brandmūrī pašā Rīgas centrā atgādina labas lietas par mums pašiem. Tur ir jaunrade, eksperiments, provokācija Brektes stilā, bet reizē kulturāls padoms. Tēli no Džemmas Skulmes Modeļu sērijas šim mērķim labi kalpo. Modeļi – bērnišķīgās, jautrās figūriņas – ir unikāls tēls Skulmes daiļradē, kas radies jau 21. gadsimtā. Tās parāda, cik savstarpēji saistīti mēs cits ar citu esam un cik radošs, dzīvespriecīgs, empātisks un rotaļīgs var būt mūsu tīklojums – māksla un dzīve, pieaugušie un bērni, tagadne un pagātne, drāma un komēdija, profesionālas prasmes un naiva uzdrīkstēšanās. Mēs esam vispārsteidzošākajā veidā cits ar citu saistīti - to vienmēr savās gleznās atgādināja Džemma Skulme un Kristians Brekte no šī kodola ir radījis laikmetīgi daudznozīmīgu darbu.”

Kristians Brekte ir ne tikai atzīts mākslinieks un scenogrāfs, bet arī pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā (kopš pērnā gada rudens – arī Glezniecības nodaļas vadītājs). Viņam rūp, lai studenti sasniedz tos ideālus, pēc kuriem viņi paši tiecas. Tieši šā iemesla dēļ Dž. Skulmes citāts it īpaši uzlūkojams kā pamudinājums mums visiem darboties un kustēties, uzturot dinamisku vidi un veicinot labus apstākļus auglīgām idejām un darbiem.

Kopš 2018. gada fonds “Mākslai vajag telpu” Latvijas skolām piedāvā izglītojošas nodarbības par laikmetīgo mākslu, un arī šā projekta ietvaros paredzēts apciemot skolas ar mākslinieka K. Brektes dalību.

Projekts saņēmis atbalstu Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursā, kā arī no Latvijas Mākslas akadēmijas rektora prof. Kristapa Zariņa.