Kā zināms, asajā diskusijā tiek pausti ļoti atšķirīgi vērtējumi, no tā, ja bērnu vecāki nespēj paskaidrot, ka tā ir māksla un tas ir mākslinieka redzējums, tad nez vai viņi vispār kaut ko spēj paskaidrot, līdz aicinājumam sameklēt pacēlāju, iegādāties krāsas un to aizkrāsot.

Tie diskusijas dalībnieki, kuri iebilst pret šo sienas gleznojumu, galvenokārt apšauba tā māksliniecisko vērtību, pauž satraukumu, ka mākslas darbā ir jaušams seksuāla rakstura konteksts, cilvēki attēloti kroplīgi, ar vairākām acīm, daudzām krūtīm.

Diskusijās uzdots arī jautājums, vai minētā sienas gleznojuma atrašanās uz skolas ēkas ir saskaņota ar skolas vadību un vai bērnu vecākiem kāds pajautājis, ko viņi vēlētos redzēt atainotu uz skolas ēkas.

"Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe izdevuma "Privātā Dzīve" norādīja: "Ja mums tiks piedāvāta siena labā stāvoklī citā vietā, neiebildīsim. Jautājums ir par to, kas segs finansiālo pusi. Izmaksas būs atkarīgas no tā, vai vajadzēs uzklāt arī apmetumu. Par to jālemj Rīgas domei, ar kuru saskaņojām projektu." 

Jaunupe atklāj, ka šis projekts izmaksājis vairāk nekā 10 tūkstošus eiro,

no kuriem piecus tūkstošus saņēma Rīgas domes Kultūras projektu finansēšanas konkursā, bet pārējo sedza atbalstītāju ziedojumi. Izmaksās ietilpst ne vien autora un realizētāju honorāri, bet arī materiāli, pacēlāja izmaksas un citi izdevumi.

Atgādinām, ka Brekte, iedvesmojoties no Džemmas Skulmes (1925-2019) meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem un kurus māksliniece savā daiļradē it sevišķi daudz izmantojusi pēdējos gadu desmitos, ir radījis mākslas darbu “Veltījums Džemmai Skulmei”. Izmantojot Džemmas radītos meiteņu tēlus no gleznu sērijām “Atgriešanās” un “Modelis”, Brekte turpina naivo estētiku un raugās uz “modeļiem” veidos, kas raksturīgi pašam māksliniekam.

Pāri murālim būs lasāms Džemmas citāts “Mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, kas būtu interpretējams kā iepriekšējās paaudzes mākslinieces aicinājums jaunajiem visu nozaru censoņiem darīt augsni – valsti un sabiedrību – auglīgu.

Pats Brekte par šo mākslas darbu saka šādi: “Es domāju par nozīmēm. Izvēlējos Džemmas radītus zīmējumus, kas izskatās pēc bērnu skricelējumiem. Tie lika man domāt par to, ka bērni taču allaž zīmē un skricelē, sēžot skolas solā! Ar šiem zīmējumiem, es ceru, pamudināšu cilvēkus atcerēties, kā tas bija – būt bērniem un ķēpāties, zīmēt neesošus radījumus uz pierakstu klažu malām. Ja bērniem niez nagi (un viņiem niez!), tad nu viņiem ir jāļauj ķēpāties un radīt. No tā var daudz kas labs izaugt! Tur ir potenciāls šedevriem.”