Uz Gruziju negruzīties! Ceļotāju ieteikumi, dzīrojot vīna lielvalstī (2)

Šis nebūs raksts par Gruzijas populārākajiem apskates objektiem, jo katram vēlmes ir atšķirīgas un, ja viens meklēs vēsturi klosteros, cits apjūsmos galvaspilsētas jaunceltnes vai vēlēsies baudīt peldes siltajos sēravotu baseinos. Tomēr Gruzijā nemainīga vērtība ir viņu pašu cilvēki - viesmīlība un ciemiņu uzņemšana. Tieši tāpēc esam apkopojuši ceļotāju populārākās piezīmes un noderīgus padomus, kā pareizi svinēt dzīvi Gruzijā.

Mēdz teikt, ka ikvienam gruzīnam ir kāds radinieks vai draugs, kurš var palīdzēt ar naktsmājām, transportu vai Gruzijas parādīšanu no vietējo skatu punkta. Un, kur draugi, tur svinības!

Tāpēc visi, kuri reiz apmeklējuši Gruziju, iesaka - nekautrējieties draudzēties ar vietējiem!

Gruzīniem patīk ciemiņi, un viņi ar prieku sēdinās ikvienu pie sava bagātīgi klātā galda, liekot virsū visus tradicionālos labumus. Kā izrādīt tādu pašu cieņu? Lūk, daži padomi!

Gruzīnu virtuve ir viņu nacionālās kultūras stūrakmens. Galdi no ēdieniem lūst. Dzīres tiek sāktas ar uzkodām - sieriem, baklažāniem eļļā ar zemesriekstiem, dažādiem salātiem un gaļas izlasi. Pēc uzkodām seko hačapuri - pīrāgs ar bagātīgu siera pildījumu. Tālāk uz galda tiek likti gaļas ēdieni, tostarp šašliks, ar visdažādākajām mērcēm, tomēr vispopulārākā ir tkemali. Un kā nu vēderā nepietiks vietas tradicionālajiem hinkaļiem - ar gaļu pildītajiem mīklas sainīšiem? Savukārt saldajā viņi pārsvarā ēd augļus, un, pateicoties siltajiem laika apstākļiem, to ir pārpārēm. 

Ja, izlasot šo, šķiet, ka pēc uzkodām jau būs paēsts gana, gruzīniem ir pieņemts, ka ēdiena uz galda nedrīkst pietrūkt. Tomēr ir labā ziņa, un te nu arī pirmais padoms - 

neapēst visu Gruzijā nav nepieklājīgi.

Tādā veidā gruzīnam tiek parādīts, ka viņš viesus ir pamielojis godam. 

Otrs padoms -

pie maltītes nedrīkst dzert alu. Tas var tikt uzskatīts par necieņas izrādīšanu.

Tā vietā - padoms numur trīs - vienmēr ir jādzer vīns, un glāze jādzer sausa.

Gruzijas dažādie dabas apstākļi rada vislabāko vidi augstas kvalitātes vīnkopības un vīndarīšanas attīstībai.

Daudzas leģendas stāsta par to, kā brīnumaini šajā valstī sāka audzēt pirmās vīnogas. Varbūt tā bija lēmis liktenis, un pēc 8000 gadiem Gruzija pamatoti uzskatāma par vīna darīšanas lielvalsti. Gruzīniem vīns nav vienkārši sirdslieta. Diez vai pasaulē atradīsies kaut viena valsts, kur vīnogulājiem būtu veltīts tik daudz dzejoļu un dziesmu. 

Vīna dzeršanai ir savi noteikumi. Nu, piemēram, viegla uzdzeršana pa virsu katram kumosam Gruzijā nav pieņemta - glāzi iztukšot drīkst tikai pēc kārtējā tosta, bet tad tā jāizdzer sausa.

Runājot par tostiem, arī tiem ir sava kārtība. To teikšana un uzraudzīšana, lai arī citi tiktu pie vārda, uzticēta tamadam. Un te nu ir padoms numur četri - 

mūsu tradicionālais "priekā!" tur neskaitās nekāds tosts.

Pirmais gruzīnu tosts vienmēr sākas par mieru pasaulē, bet turpinājumā - prieku par savu esamību, dzīvību, pateicību sievietēm, ģimenei, draugiem un īpaši viesiem, kā arī valstīm, no kurām tie nākuši. Ar tostu par mīlestību vienmēr sākas dziesmas, kurām seko dejas.

Piektais padoms - tamada pie galda ir galvenais. Viņš organizē pie galda notiekošo, un ir svarīgi cienīt viņu, nepārtraukt un nekādā gadījumā - nerunāt rupjības. Pat ja šķiet, ka vīna kādā brīdī ir par daudz, tamada kontrolē noreibšanas pakāpi un katrs nākamais tosts tiek teikts ar lielākām pauzēm.

Sestais un galvenais padoms - neskaiti izdzertos litrus, to var būt daudz. Un nākamajā rītā, remdējot slāpes ar Gruzijas tradicionālo boržomi, negruzies! Bet atceries vakaru ar vissiltākajām atmiņām. To arī saglabā sevī un paņem no Gruzijas - mīlestību, siltumu un dzīves svinēšanu! 

Raksts tapis sadarbībā ar Gruzijasvini.lv.