Kinoteātra "Arman" struktūru 1968. gadā uzcēla Aleksandrs Koržempo - arhitekts, ko slavēja kā "pirmo Almati modernistu" - toreizējā padomju Kazahstānas galvaspilsētā. Lai arī konkrēta un simbolismu pārsātināta modernisma arhitektūra jau bija izplatīta citās padomju pilsētās, līdz Almati šis stils vēl nebija nonācis, un Koržempo idejas tolaik bija revolucionāras.
Nostāsti vēsta, ka ēkas atklāšanas brīdī aiz tās stūra slēpās buldozeri gadījumam, ja pilsētas amatpersonas nebūtu apmierinātas ar tās dizainu. Par laimi gan Koržempo, gan Almati arhitektūras mantojumam iestādes apstiprināja ēku.
Lai arī kinoteātra vienkāršā taisnstūra forma un betona ieeja no pirmā acu uzmetiena var šķist ieturēta izteikti minimālā stilā, konstrukcijas sāni ir dekorēti ar unikāliem monumentāliem bareljefiem. Austrumu siena ataino padomju zinātnes sasniegumus ar detalizētiem kosmosa tēmu motīviem. Savukārt Oktobra revolūcija un PSRS tiek cildinātas uz rietumu fasādes, kur blakus padomju karavīriem atainoti traktori viļņojošos kviešu laukos.
Kinoteātris lepojās ar iekštelpu terasi, ko ieskāva zaļumi un strūklaka, kas diemžēl tika zaudēta ēkas rekonstrukcijas laikā. "Arman" ir viens no nedaudzajiem kinoteātriem Kazahstānā, kas ir saglabājis savu sākotnējo darbību līdz mūsdienām. Tas bija pirmais kinoteātris Almati, kurā demonstrēja 3D un digitālās stereofilmas. Pēc Padomju Savienības sabrukuma kino īslaicīgi tika pārveidots par deju klubu. Tā kā kinoteātris kļuva par nozīmīgu vietu Almati iedzīvotājiem, tā bija populāra kultūrtelpa un satikšanās vieta, kurā norisinājās arī starptautiski filmu festivāli un pirmizrādes. Tas pulcēja ļaudis, pat ja viņu mērķis nebija skatīties kino.
