LMA vadība uzsvēra, ka mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšanā izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam pakļauti mākslas izteiksmes līdzekļi.

Akadēmija pārstāv viedokli, ka demokrātiskā sabiedrībā nevar pieļaut mākslas un kultūras cenzūra un ir jāiestājas pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ. LMA ieskatā, māksla un kultūra vienmēr ir kalpojusi kā izdevīgs instruments politisko spēku rokās, kamdēļ ir būtiski apzināties, ka tās cenzēšana un ierobežošana noved pie autoritāru un totalitāru politisko režīmu iestāšanos pat visdemokrātiskākajā sabiedrībā.

Akadēmija iestājas arī par katra sava studenta un absolventa radošo praksi, kas nediskriminē vai necenzē līdzcilvēkus un aicina ikvienu kultūras vides pārstāvi paust viedokli, lai aktualizētu cenzūras aspektus laikmetīgās kultūras procesos. Iestāšanās par vārda un mākslinieciskās brīvības būtiskiem jautājumiem ir ne tikai mākslas vides atbildība, bet kopīga visdažādāko grupu virzība, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības izaugsmi, norādīja LMA vadība.

LETA jau ziņoja, ka Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvalde ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar iespējamu bērnu pornogrāfiju mākslinieka Kristiana Brektes mākslas darbos, jo tie apskatāmi publiskā vidē.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas, proti, par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju.

VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA skaidroja, ka kriminālprocess sākts, ņemot vērā to, ka šie darbi publicēti publiskā vidē, kur piekļuve ir visai sabiedrībai. "Taču izmeklēšanas laikā tiks skaidrots, vai konkrētajā situācijā ir saskatāmi pārkāpumi," piebilda policijas pārstāve.

Iepriekš advokāte Viktorija Jarkina lūgusi VP izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu Brektes darbos, vēstīja Latvijas Televīzija (LTV).

Pēc tam, kad vasarā sabiedrībā raisījās diskusijas par Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas, advokāte Jarkina, kas ir arī bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova jaunās partijas "Stabilitātei!" valdes locekle, izpētot Brektes sociālo tīklu ierakstus un tajos attēlotos mākslas darbus, vērsās policijā.

"Es konstatēju, ka publiski ir attēloti vairāki mākslinieka darbi, tajā skaitā daļu var iegādāties par naudu, kuros ir attēloti nepilngadīgi, mazgadīgi bērni, galvenokārt meitenes, attiecīgi vizuāli, kas arī manā sieviešu izpratnē var saturēt pornogrāfijas elementus," skaidroja Jarkina.

Pēc LTV vēstītā, tieši fakts, ka mākslas darbus var iegādāties, esot raisījis aizdomas par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu. Advokāte atzīmēja, ka saņēmusi informāciju, ka sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas "par tāda pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju [..] vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā".

Fonda "Mākslai vajag telpu" vadītāja Katrīna Jaunupe uzskata, ka sākt kriminālprocesu par mākslinieka radošajām izpausmēm būtu absurds. "Kamēr tā nav klaja naida kurināšana vai aicinājums uz vardarbību vai tamlīdzīgi, vārda brīvība ir neierobežojama, un līdzīgi ir ar mākslinieka radošo daiļradi. Tas drauds ir tajā brīdī, kad tiek ierosinātas krimināllietas par mākslinieka radošajām izpausmēm, kurš nav aicinājums uz vardarbību vai naida kurināšana, tikmēr tā ir viņa radošā brīvība, kuru nedrīkst ierobežot," pārliecināta Jaunupe.

Pats Kristians Brekte sociālajā tīklā "Facebook" raksta: "Nekad neesmu aicinājis uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Māksla tiešā veidā parāda, cik liela brīvība ir valstī. Ja jūs neesat brīvs izpausties mākslā, tas nozīmē, ka neesat brīvs arī citos laukos. Māksla ir barometrs tam, kas notiek, ekonomiski, politiski - it visā."

LETA jau ziņoja, ka sociālās tīklošanās platformās izraisījās asas diskusijas par latviešu mākslinieka Brektes gleznojumu uz Rīgas 40.vidusskolas sienas.

Piemēram, Rīgas domes deputāts Čekušins bija sociālajos tīklos ievietojis bildi ar attēlu un paudis šaubas, vai ēka, kurā mācās 1.-5.klašu bērni, ir piemērota šādiem zīmējumiem.

Izskanēja arī aicinājumi vērsties Rīgas domē un pieprasīt sienas gleznojumu aizkrāsot.

Murāļa "Veltījums Džemmai Skulmei" tapšanu organizēja fonds "Mākslai vajag telpu".