Pasaules mūzikā šādus albumus kā "Stonks" parasti kritiķi dēvē par major label debut (debija lielas izdevniecības paspārnē), proti, tie, atšķirībā no agrīnajiem ierakstiem, ir izteikti komerciāli. Simboliska "pārdošanās lielajai kompānijai" ir viens no šā albuma saturiskajiem vadmotīviem gan tekstos, gan vizuāli. Uz albuma vāka attēlots cigāru pīpējošs ragains industrijas mūdzis, kurš kāri rauš naudu, tajā skaitā satīna reperu apzeltītās galvas. Arī pats ieraksta nosaukums ir ņemts no slenga vārdnīcas. Tā ironiskā nozīme - ne pārāk gudrs finanšu ieguldījums. Piesaistīt vienā no dziesmām Latvijas Eirovīzijas zvaigzni Samantu Tīnu - komerciālāk jau vairs nav iespējams. 

Smalka ironija Singapūras satīnam nav sveša, pēdējos gados dziesmu tematikā ienākušas arī atsevišķas nopietnas tēmas, taču pavisam atbrīvoties no joku grupas zīmoga grupai nav izdevies. Nauda, meičas, sekss un uzdzīve - tie ir galvenie četri albuma satura stūrakmeņi, adaptētas visas ejošākās amerikāņu komerciālā repa tēmas. Kā gan lai nopietni uztver māksliniekus, kuri albumā iekļāvuši tādas dziesmas kā "Joberis" vai roka parodiju "Rokenrola dzīve"?

Albumā iekļautas vairākas dziesmas par naudu un panākumiem, kurās puiši definē savus mērķus ("Mēs pisam pakaļ eiro") un priecājas, ka kādreiz nepietika naudas bendžai, bija jāstaigā humpalās, bet tagad beidzot "kabatās ir eiro". Var nojaust, ka, neskatoties uz pandēmiju, koncertu neesamību, mūziķiem tomēr izdevies reālajā dzīvē (kaut tikai iedomās) "uz galda uzlikt benkrolu" (pokera terminoloģijā - spēlē ieguldītā nauda). Dižošanās ar naudu ir ļoti raksturīgs repa kultūras elements, tā saknes meklējamas nabadzīgajos ASV pilsētu geto, kur daudzi topošie reperi auguši, izjūtot trūkumu. Kā sasniegums tiek minēts arī fakts, ka daži no reperiem tikuši pat tik tālu, ka jau vada televīzijas šovus ("Braukājām pa koncertiem, bet tagad vadām šovus"). Lieki piebilst, ka arī no tā "maks palicis tik smags kā terabaits".

Līdzīgi kā jaunās paaudzes reperis Prusax, arī satīna puiši, sekojot tendencēm, jaunajā albumā vairāk eksperimentē ar angļu valodu - blakus dzimtajai mēlei un jau ierastajiem rusicismiem (pohuj, kurīt, čiriks, sotaks, čotka), anglicismiem (beksteidžs, dragi), tekstos angliski ienākušas pat veselas frāzes (God bless vai We gotta' move, we gotta' bang). Ir arī vairāku valodu hibrīds, piemēram, frāze dziesmā "Toksisks" - "šie dragi vairs nedolbī". Daudzās vietās mulsina nepareizs platā un šaurā "e" lietojums, taču tas saprotams, jo saistīts ar atsevišķu reperu izcelsmi.

Vairākās dziesmās skarta seksa tēma, lietojot gana necenzētus vārdus. Sieviete satīna dziesmās tiek uzrunāta dažādi - mazā, šļuška, čiksa, meiča, kuce, vecene, šmara vai vienkārši - liela pakaļa/d..sa. "Vai gribat kaut ko uzkurīt un palēkāt uz baklažāna?" vienā no dziesmām meitenes uzrunā mūziķi. 

Albumā lielākais uzsvars likts uz vārdiem, savukārt bītam, muzikālajam pavadījumam, kas saprogrammēts bez īpašas izdomas, ierādīta sekundāra loma. Izcelt varētu kompozīciju "Augļu serviss", ko nospriegotā bīta dēļ varētu likt blakus Kanjes Vesta kompozīcijai "Monster", izdevušies ir arī skaņdarbi "Nav ko" un "Toksisks" - pēdējais no tiem ir vienīgais, kas klausītājam ļauj nedaudz pietuvoties būtībai - palūkoties aiz bravūrīgās, pašpārliecinātās, materiālo vērtību un apreibinošo vielu aizkrautās fasādes, saklausīt aiz visa tā trokšņa ko vairāk par kārtējo joku.   

Noklausies albumu.