Video pirmizrāde: "Citādi Dziesmu svētki" Kurzemē

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Foto: LMT Straume publicitātes foto

Šogad tradicionālie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek neierastā laikā un formātā. TVNET kopā ar "LMT Viedtelevīziju" aicina noskatīties dokumentālo stāstu cikla "Citādi Dziesmu svētki" jaunāko sēriju par svētku dalībniekiem Kurzemes pusē – Priekulē, Liepājā, Ēdolē, Sabilē un Engurē.

Apciemojusi kolektīvus Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, Māra Sleja dodas tālāk, lai noskaidrotu, kā jūtas bērni un jaunieši Kurzemes pusē – kā viņus ietekmējis aizvadītais gads un vai Dziesmu un deju svētki ir gaidīts notikums.

Pirmais pieturas punkts ir Priekule, kur Māra satiek Priekules Mūzikas un mākslas skolas kori un tā vadītāju Agritu Hanzovsku. Viņi svētkiem gatavojušies ļoti aktīvi, veidojuši kopīgus video, jo tikai ar darbiem var noturēt kvalitātes līmeni.

Liepājas folkloras kopa "Ķocis" pārsteidz ar tautastērpu dažādību un krāšņumu. "Ķoča" vadītāja Solveiga Kūlaine mēģina kolektīvā radīt ģimenes sajūtu – tas palīdz savējos saturēt kopā. Viņa ir pārliecināta, ka Dziesmu svētki ir latviešu kultūras esence, savukārt jauniešiem šogad svētki ir katra reize, kad var sanākt kopā.

Neviens no Ēdoles deju kolektīva "Stārķēni" bērniem vēl nav piedalījies Dziesmu un deju svētkos klātienē. "Stārķēnu" vadītāja Inese Poriķe nenoliedz, ka šajos apstākļos nav viegli strādāt, bet bērni grib dejot un daļai tautas dejas ir ģimenes tradīcija.

Savukārt Sabilē ir senas teātra spēles tradīcijas. Sabiles pamatskolas bērnu leļļu teātra audzēkņi ne tikai spēlē, bet paši arī izgatavo savas lelles. Teātra vadītāja Sarmīte Jurjaka saka, ka skolotāji šajā laikā ir palikuši kustīgāki un elastīgāki. Viņa mājsēdes laikā nodarbības rīkoja tiešsaistē, lai bērni varētu turpināt apmainīties ar pieredzi un zīmējumiem. Attālinātas mācības gan mazie sabilieši negribētu turpināt, jo bijušas gan problēmas ar interneta vīrusu, gan šādi grūtāk izprast uzdoto.

Engures Mūzikas skolas koklētāju ansamblī spēlē sešas mūzikas skolu absolventes, kas paralēli studijām atrod laiku reizi nedēļā kopīgi muzicēt. Gita Andersone, ansambļa vadītāja, ar rokām izšuvusi 70 000 krustiņu meiteņu Rendas tautastērpu kreklu apkaklītēs, lai tie būtu kā īsti. Ansamblis bijis svarīgi arī saglabāt un uzturēt mēģinājumu tradīciju kaut attālinātā formātā, neskatoties uz sliktāku skaņas kvalitāti un citu spēlētāju trūkumu blakus.

Tā kā dziedātāji un dejotāji no visas Latvijas šoreiz nevar sanākt Rīgā, Māra Sleja piecās dokumentālo stāstu cikla sērijās "Citādi Dziesmu svētki" dodas uz pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Nākamnedēļ pirmizrādi piedzīvos raidījuma noslēdzošā sērija par Dziesmu un deju svētku norisi Rīgā un Pierīgā.

Dokumentālo stāstu cikla "Citādi Dziesmu svētki" idejas autors un producents ir Dzintars Dreibergs, režisors – Intars Rešetins. Raidījuma producente ir Ilze Faļkovska, izpildproducente Krista Sondore, operatori – Uldis Jancis, Jānis Šēnbergs, Raitis Valainis un Artis Pārups, skaņas ieraksta operatori Arvīds Ceļmalis, Nauris Būda, drona operatori Gvido Puķe un Āris Muitnieks, filmu studija "Kultfilma".

Video: "Citādi Dziesmu svētki" Kurzemē.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu