Kultūras ministrijā (KM) iepriekš skaidroja, ka valsts budžeta līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir nozīmīgs atbalsts nozares uzņēmumu darbības nodrošināšanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kā arī šī programma ir vērā ņemams investīciju piesaistes mehānisms, kas ļauj piesaistīt Latvijas ekonomikai finanšu resursus, kuri citādi varētu tikt novirzīti filmēšanai citās valstīs.

Pēc KM paustā, kino nozares sniegtie pakalpojumi būtiski stimulē valsts ekonomikas attīstību un atpazīstamību. Ar līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos tautsaimniecības sektoros, piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi, vienlaikus stiprinot filmu nozares profesionāļu starptautisko konkurētspēju.

Tāpat KM atzīmēja, ka ārvalstu filmu līdzfinansējuma programmas īstenošanā ir tapis skaidrs, ka, ņemot vērā to, ka šī ir investīciju programma, kurā tik daudz netiek vērtēti filmu projektu mākslinieciskie faktori, cik plānotās biznesa investīcijas, tās attīstību būtiski veicinātu LIAA resursi un zināšanas.

KM ieskatā, LIAA darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību un eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību.

Ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā atbalstīšana veic gan investīciju piesaisti, gan uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu, kā arī sekmē Latvijas starptautisko atpazīstamību. LIAA īsteno vairākas komercdarbības atbalsta programmas un ir uzkrājusi būtisku pieredzi, lai turpmāk attīstītu arī valsts budžeta līdzfinansējuma ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā programmu, norādīts likumprojekta anotācijā.

NKC kopš 2013. gada veic valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu ārvalstu filmu veidošanai. NKC atbalsta veids ir budžeta līdzfinansējums jeb kā pieņemts apzīmēt starptautiski - "cash rebate", kur līdzfinansējums tiek izteikts kā procents no filmas uzņemšanas izmaksām Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem vai privātpersonām.

Ja filmas uzņemšana atbilst noteiktiem kritērijiem, kas saistīti ar filmēšanas procesa lokalizāciju, vietējo filmu nozares profesionāļu nodarbināšanu un citiem, NKC var līdzfinansēt līdz 20% no filmas ražošanas izmaksām, kas veiktas Latvijā. Ja projekta īstenošanas rezultātā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā virs 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas un projekta iesniedzējs projektā to ir pamatojis, tad līdzfinansējuma apmēru var palielināt līdz 30% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas atbilstoši prognozētajam nodokļu ieņēmumu palielinājumam valsts budžetā. Maksājumi tiek veikti, kad filmas veidošana ir noslēgusies un NKC ir izvērtējis izmaksu pamatotību, uzsvēra KM.

Tāpat KM norādīja, ka sākotnēji iesniegtais projektu daudzums nebija daudzskaitlīgs un NKC ar pieejamajiem resursiem un zināšanām spēja administrēt šo programmu. Mainoties kino industrijai, kā arī Latvijas filmu producentiem kļūstot starptautiski konkurētspējīgākiem, ārvalstu filmu projektu skaits būtiski palielinās, tādēļ ir nepieciešams spēcīgāks programmas administrētājs. Pēc biedrības "Latvijas Filmu Servisa Producentu asociācija" apkopotās informācijas, līdzfinansējuma programmas atbalsta gadījumā 2022.gadā filmēšanu Latvijā plānotu 29 ārvalstu filmu projekti. Šo projektu plānotās izmaksas vai investīcijas Latvijā ir ap 64,6 miljoni eiro apmērā, plānotie nodokļu maksājumi ap 16,6 miljoni eiro.

Pēc KM paustā, 2021. gada valsts budžeta līdzfinansējuma ārvalstu filmu uzņemšanai konkursa norise parādīja, ka esošais regulējums nav atbilstošs mainīgajai kino videi. NKC no valsts budžetā pieejamā finansējuma atbalstīja sešus projektus. Astoņus projektus NKC iekļāva rezerves sarakstā, sarindojot tos atbilstoši iegūtajam punktu vērtējumam, šie projekti finansējuma pieejamības gadījumā Latvijā filmēšanas vajadzībām ieguldītu 7,2 miljoni eiro, pretendējot uz NKC līdzfinansējumu 20% apmērā, proti, 1,3 miljoniem eiro.

Ministrijā norāda, ka iepriekš četri ārvalstu filmu projekti nesagaidīja papildu līdzekļu piešķiršanu un tie Latvijā netika īstenoti. Pēc KM paustā, problēmas, ka filmu producenti atsauc ārvalstu filmu projektus, nesagaidot papildu līdzfinansējumu, risināšanai bija nepieciešams risinājums sadarbībai ar filmu producentiem pirms papildu valsts budžeta līdzekļu saņemšanas līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, gadījumos, kad projektu iesniegumi ir vairāk nekā programmai valsts budžetā noteiktais līdzfinansējuma apmērs.

KM akcentēja, ka LIAA ir iepriekšēja pieredze par civiltiesisku sadarbības līgumu slēgšanu ar komersantiem, kas nosaka finansējuma saņemšanas kārtību, attiecīgi šī pieredze tika ņemta vērā un likumprojektā paredzēts, ka Filmu likums nosaka, ka LIAA ir tiesības noslēgt civiltiesisku līgumu ar filmu producentu par nosacījumu izpildi valsts līdzfinansējuma saņemšanai, ja tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā no ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā. Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumi Filmu likumā ir viens no valsts budžeta 2022. gadam pakotnes likumprojektiem.