Pretendenti pārstāv šādas kultūras nozares: mūziku, literatūru un grāmatniecību, muzeju nozari un kultūras mantojumu, teātri.

Kandidātu pieteikumus iesūtījušas KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, un nevalstiskās organizācijas.

Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtē Latvijas Nacionālā kultūras padome, izvēloties trīs kandidātus, kurus iesniegs apstiprināšanai kultūras ministram. Sabiedrībai apbalvojuma ieguvēju vārdi tiks atklāti Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā, kas šajā gadā notiks virtuālā svinīgajā ceremonijā.

Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.

Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Apbalvojumu, t.sk. 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas, katrs no trim izcilniekiem saņems 6. decembrī īpašā, virtuāli organizētā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā, kuru KM veido sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Izcilības balva

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā, pēc Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti un Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, un Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena, Imants Lancmanis, Elīna Garanča un Anna Laudere, Marina Rebeka, Gundega Laiviņa, kā arī platforma "Latvian Literature".