Pekinā bāzētās arhitektūras studijas "Open Architecture" projekts atrodas kalnainā lauku apvidū, divu stundu brauciena attālumā no Ķīnas galvaspilsētas centra. Ēka sastāv no daļēji āra amfiteātra, āra skatuves, skatu platformām un mēģinājumu telpām.

Koncertzāle ir pilnībā uzbūvēta no betona, kas bagātināts ar vietējā akmens pildvielu, un tā ir veidota tā, lai organiski integrētos apkārtējā dabas ainavā.

"Mēs ļoti labi apzinājāmies atbildību, kas mums ir jāuzņemas, lai izveidotu pārdomātu struktūru, kas dabiski iekļaujas tik unikālā ainavā," sacīja "Open Architecture: dibinātāji Li Hu un Huangs Veņdzjins.

"Dabas simfonija ir tas, ko mēs patiešām vēlējāmies, lai cilvēki šeit piedzīvotu."

Klintij līdzīgā struktūra sastāv no vairākiem betona slāņiem, no kuriem katrs izceļas uz iepriekšējā slāņa fona, lai veidotos apgriezta konusa forma.

Kāpnes vijas cauri ēkai un ved uz jumta platformu, no kuras paveras skats uz ieleju un tuvējo Mingu dinastijas laikmeta Lielo mūri. "Chapel of Sound" interjerā bronzas margas un durvis kontrastē ar betonu un piešķir tam siltumu.

Ēkā nav ne apkures, ne gaisa kondicionēšanas sistēmas. Tukšums jumta centrā ļauj dienas gaismai iekļūt konstrukcijā un dabiski apgaismo skatuvi.

Lietus laikā arī ūdens tek cauri tukšumam, un ir izveidota drenāžas sistēma, kas nodrošina tā ātru aizplūšanu.

Koncertzāles atveres ne tikai savieno interjeru ar ārējo vidi, bet arī palīdz nodrošināt labu akustiku telpā, bez nepieciešamības ieviest papildu skaņu absorbējošus materiālus, apgalvo "Open Architecture".

 

 

 

 

View this post on Instagram

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

A post shared by Dezeen (@dezeen)

Arhitekti iecerējuši koncertzāli kā klusu pārdomu telpu, kā arī vērienīgu koncertu norises vietu.

"Vientuļš vai kopīgs, mūzika vai dabas skaņas, skatīšanās uz zvaigžņotajām debesīm vai saikne ar savu iekšējo "es" - tā ir atvērta lietotāju interpretācijai," sacīja Huangs.