"Skarbs vārds sāp vairāk nekā pliķis," tā vēsta latviešu sakāmvārds, un daudzi pazīst šo sāpi, īpaši tad, ja skarbais (dzēlīgais, apsūdzošais, vainojošais, pazemojošais) vārds nepavisam nav pelnīts. Ja tas nav tikai viens, kas nejauši iegadījies citu, labu, situācijai atbilstošu vārdu virknē.

Aizvainojoši, apsūdzoši, pazemojoši vārdi līdz ar citām izpausmēm ir būtiska emocionālās vardarbības sastāvdaļa. Emocionālā vardarbība – šis termins dzirdams arvien biežāk, un tas ir labi – mēs mācāmies šo ļaunumu nosaukt, atpazīt, apzināt, līdz ar to meklējam iespējas pret to cīnīties un uzvarēt.

Beverlijas Endželas darbs mēģina atbildēt uz šādiem jautājumiem:

- Kam tā domāta? To var pateikt, pacenšoties godīgi atbildēt uz šiem jautājumiem.

- Vai cilvēks tev līdzās vaino tevi viņa/viņas problēmās?

- Vai partneris/partnere tevi pazemo, it īpaši citu klātbūtnē?

- Vai tu savam tuvajam nekad nespēj izdarīt pa prātam?

- Vai tev šķiet, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā?

- Vai tev kauns atzīt, ka tu tiec pakļauta/pakļauts emocionālai vardarbībai?

Jāuzsver, ka runa nav tikai par mīlētāju vai vīra un sievas partnerību, “cilvēks tev līdzās” var būt bērns, kāds no vecākiem, priekšnieks, padotais, kaimiņš utt.

Šie un līdzīgi jautājumi saistīti ar šīs grāmatas “galveno (ne)varoni” – emocionālo vardarbību, cilvēku attiecību ļoti izplatīto un daudzveidīgo parādību, kuru bieži vien neviens no iesaistītajiem nav gatavs atzīt. Vispirms jau tāpēc, ka ne katrs to laikus atpazīst, izprot, apzinās.

Fizisko vardarbību gan vismaz apzināties ir vieglāk, pat tad, ja tās nodarīto postu cietušais tiecas sev un citiem noslēpt.

Emocionālā vardarbība gluži tāpat kā fiziskā var nodarīt ļoti daudz ļauna cietušajam cilvēkam, attiecībām, jaunām attiecībām, vēl citām attiecībām, partneriem, ģimenei, vecākiem, bērniem, vēl citiem līdzcilvēkiem, galu galā – visai sabiedrībai. Tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir emocionālā vardarbība un kas kļūst par tās upuriem.

Autore uzsver, ka ar sapratni un atzīšanu ir par maz: iespējams, ka emocionālās vardarbības upuris jau apzinās, ka attiecībās tiek emocionāli paverdzināts, taču nav gatavs attiecības pārtraukt. Kāpēc? Vairākums upuru izjūt lielu un postošu kaunu, kas laupa drosmi rīkoties, lai uzsāktu ceļu uz cieņpilnu dzīvi.

35 gados, kuros autore iepazinusi bezgala daudz konkrētu gadījumu, viņai nācies atzīt, ka tieši kauns ir emocionālās vardarbības vispostošākais aspekts. 

To grūti pārvarēt, taču tas jādara, un autore iejūtīgi un prasmīgi ierāda, kā domāt, spriest un rīkoties.

Beverlija Endžela

Beverlija Endžela ir starptautiski pazīstama psihoterapeite, kura galvenokārt risina seksuālas, fiziskas un emocionālas vardarbības problēmas. Viņa ir laulības, ģimenes un bērnu terapeite ar vairāk nekā 35 gadu ilgu pieredzi. Sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatu; četras no tām veltītas emocionālajai vardarbībai. Grāmatas izvirzītas balvām, tulkotas daudzās valodās. Autores padomi bieži atrodami dažādos medijos.

Grāmata piemērota ļoti plašam lasītāju lokam – gan dažādiem speciālistiem, gan nespeciālistiem, gan jauniem, gan veciem, gan tiem, kas atzīst, ka ir emocionālās vardarbības upuri vai pāridarītāji, gan tiem, kuriem – varbūt tikai pagaidām – šķiet, ka viņiem ar to nav nekāda sakara... Daudz pieredzējusī autore apgalvo:

Katrs savulaik ir cietis no emocionālās vardarbības, iespējams, pat vairākkārt. To neviens nav pelnījis, un ir grūti sevi no tās pasargāt, taču emocionālo vardarbību var atpazīt, var atgūt pašcieņu un izmantot visus līdzekļus, lai izkļūtu no postošās situācijas. Un šī grāmata šajā ziņā būs labs palīgs.