Pirms 25 gadiem - 1996. gadā tika uzfilmēts pēdējais kadrs vienai no ambiciozākajām un dārgākajām (90 miljoni dolāru) deviņdesmito gadu Eiropas kinofilmām - franču režisora Lika Besona (Luc Besson) darbam "Piektais elements" ("Le cinquième élément"). Uz ekrāniem lente pēc ilgstošas montāžas iznāca vien gadu vēlāk un sacēla pamatīgu ažiotāžu visā pasaulē.
"Piektais elements" - pusaudža sapnis uz lielā ekrāna (1)
Trīsdesmitgadnieks Liks Besons toreiz Holivudā jau bija izveidojis solīdu reputāciju ar tādām mākslinieciskām filmām kā "The Big Blue", "La Femme Nikita" un, protams, Žana Reno un jauniņās Natālijas Portmanes saspēli trillerī "Léon" (Leons) jeb "The Professional". Taču sapnis jau kopš pusaudža gadiem par lielbudžeta zinātniskās fantastikas filmu vēl palika neīstenots. Šis sapnis šobrīd skatāms "LMT Viedtelevīzijā".
"16 gadu vecumā es uzrakstīju trīs stāstus, aptuveni 200 lappuses, un tas bija diezgan slikti," atceras Besons. "Es to visu izmetu laukā un sāku no jauna. Jums jāsaprot - es dzīvoju aptuveni 60 kilometrus no Parīzes, teju meža vidū ar patēvu, kuram nepatika ne mūzika, ne televīzija, nekas... Biju diezgan vientuļš un izolēts. Būtībā atlika trīs scenāriji - kļūt par alkoholiķi, izdarīt pašnāvību vai aizmukt tikvien kā ar pildspalvu rokā. "Piektais elements" bija ideāls bēgšanas iemesls."
"Piektā elementa" stāsts ir balstīts franču autora Pjēra Kristīna (Pierre Christin) un ilustratora Žana Kloda Mezjē (Jean-Claude Mézières) piecdesmit gadus senā zinātniskās fantastikas komiksu klasikā "Valérian and Laureline" ("Valerians un Lorelina"). Tieši Mezjē zīmējumos Besons smēlās iedvesmu nākotnes Ņujorkas atveidojumam - lidojošajiem taksometriem un citām futūristiskām idejām.
Pirmais mēģinājums realizēt sapni par zinātniskās fantastikas filmu datējams ar 1991. gadu, tieši tad viņš personīgi uzrunāja ilustratoru Mezjē, lai kopīgu radītu vizuālo koncepciju topošajai filmai "Zaltman Bléros".
Mezjē pieaicināja vēl vienu senu draugu - ilustratoru Žanu (Mēbiusu) Žiro (Jean Giraud), un tika izstrādātas vairākas idejas nākotnes Ņujorkas pilsētai - tajā skaitā lidojoši taksometri un policijas auto. Tomēr 1993. gadā Besons pārcēlās uz ASV, lai strādātu ar jau minēto filmu "Leons". Nerealizētās idejas Mezjē apkopoja jaunā komiksā "The Circles of Power", kas publicēts 1994. gadā.
Vienu no komiksa žurnāliem Mezjē nosūtīja arī Besonam, un, pateicoties "Leona" komerciālajiem panākumiem, Besonam no industrijas bosiem tika dota zaļā gaisma, lai turpinātu strādāt ar "Zaltman Bléros", kurai drīz dots jauns nosaukums "Piektais elements". Darbu atsāka arī ilustrators, tiesa, viņš esot bijis pārsteigts, ka galvenais varonis Korbens Dalass no raķešu rūpnīcas strādnieka filmas scenārijā kļuvis par izbijušu jūras kājnieku, kas Ņujorkā vada lidojošo taksometru.
Besons atminas, ka Holivudā visi kā viens viņam teica, ka šāda filma bez A klases Holivudas zvaigznes ir lemta neveiksmei.
"Kad sāku domāt par filmu, zināju, ka man ir 50 procentu iespēja, ka pēc "Piektā elementa" Holivudā savu kāju vairs nesperšu,"
saka Besons. "Tu nevari uzrakstīt smieklīgu zinātniskās fantastikas filmu, kas jāfilmē Francijā, kur kostīmus veido franču modes dizainers Žans Pols Gotjē un galvenā varone ir sieviete. Un turklāt viņa nerunā mums saprotamā mēlē."
Korbena Dalasa loma tika uzticēta Holivudas superzvaigznei - "cietajam riekstam" Brūsam Vilisam (Bruce Willis).
"Mēs pat nemēģinājām uzrunāt Brūsu Vilisu, jo viņš ir ļoti dārgs aktieris," atceras Besons. "Tad es pusdienoju ar viņa sievu Demiju Mūru, un mums pievienojās Viliss. "Hei, vecais, mani neņemsiet filmā?" viņš teica. Es viņam izstāstīju par mūsu budžeta iespējām, un tad viņš atbildēja: "Ja man filma patiks, mēs spēsim vienoties!""
Savukārt Lilū lomai provēs izmēģinātas simtiem aktrišu un modeļu, viena no tām 18 gadus vecā serbu/krievu izcelsmes modele Mila Jovoviča, kurā, kā pati atminas, uz kastingu bija ieradusies ar pārspīlētu grimu un jocīgās drēbēs.
Foto: Mila Jovoviča.
"Man likās, ka proves notika veiksmīgi," viņa atminas. "Man bija zaļas acu ēnas, baltas ādas platformenes, minikleita. Man bija 18, un es domāju, ka esmu pati stilīgākā."
Besons atminas, ka pirmajā tikšanās reizē Jovoviča viņu neuzrunāja, taču vēlāk viņš jauno modeli bez kurpēm un grima nejauši sastapa kādā viesnīcā pie baseina.
"Protams, es uzreiz gribēju skriet sapucēties, taču viņš neļāva - mēs vēlāk satikāmies, un viņš uztaisīja vēl dažas proves - lika man darīt visādas dīvainas lietas - dejot bez mūzikas pavadījuma, dziedāt, runāt nevalodā. Es neko no tā nesapratu," stāsta aktrise.
Besons filmas vajadzībām bija uzrakstījis jaunas valodas 500 vārdu vārdnīcu, ko lūdza Milai apgūt.
"Filmēšanas laukumā mēs bijām tikai divi vien, kas saprata šo izdomāto valodu, - tā mēs varējām komunicēt,"
atminas Besons.
Nav brīnums, ka 1997. gadā Jovoviča kļuva par Besona sievu. Vēlāk viņa nospēlēja Žannu d'Arku Besona filmā "The Messenger: The Story of Joan of Arc". Abu laulība izjuka pēc diviem gadiem.
Filmā, ko caurvij paškritiska attieksme, eleganta tendence neuztvert visu nopietni, kopumā piedalījās vesela tā laika zvaigžņu plejāde – Gerijs Oldmens, Jans Holms, afroamerikāņu komiķis Kriss Takers. Lente pārsteidzoši labi turējās kopā - krāšņs, ņirbošs attēls kopā ar labu scenāriju deva pretēju efektu – dramaturģiski spēcīgu, pat filozofiski piesātinātu un atmiņā paliekošu pieredzi.
Filmas reklāmas rullītis.
Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".