Drāma Dzelzīša mīlas šovā

Jau pirmajā sērijā skatītāji asi komentēja epizodi, kur vecpuisis atteicās palīdzēt vienai no dalībniecēm nest lejā līdzpaņemto "vairāk nekā 40 kilogramus smago" koferi. "Es nevaru staipīt čemodānus. Nu, nu, ko man darīt? Traki! Es izsaku līdzjūtību. Kas man jādara ir? Tas ir mans pienākums?!" aizkadrā par radušos situāciju izteicās Dzelzītis.

Savukārt otrajā sērijā kāda dalībniece pauda pārsteigumu un sarūgtinājumu, ka mājās jādodas tieši viņai, jo, viņa bijusi viena no retajām, kura centās ar Lauri aprunāties divatā.

"Tu vienkārši neatnāci parunāties.... Tāda dzīve," izbalsošanas laikā pie Laura vērsās dalībniece, uz ko vecpuisis atbildēja: "Es domāju, visu tu esi pareizi sapratusi."

"P*****! Es varu palūgt mazliet cieņas?!" nikna bija izbalsotā dalībniece, aizkadrā sakot: "Es nezinu, vai tas tā bija vai ne, bet tas bija tā, kā es jutos - ka viņš to pieņem par pašsaprotamu, ka mēs te esam. Tāpēc es mazliet sadusmojos. Es zinu, ko es esmu vērta, tāpēc man ir svarīgi, lai pret mani izturas ar cieņu."

Savukārt pēdējā sērijā divas finālistes, saposušās kāzu tērpā, gaidīja Lauri pie altāra, taču vecpuisis tā arī nevienu no dalībniecēm neizvēlējās.

Komentējot dalību šovā, Dzelzītis intervijā žurnālam "Ieva" atzina, ka šovasar viņam pajuka attiecības, kurām viņš beidzot bija noticējis. Tas arī noteicis psihoemocionālo fonu plaši aprunātajam šovam "Randiņš ar Dzelzīti".

"Gadi iet, protams, es arī vienā brīdī sev teicu – nu, davai, saņemies, vecais. Tad pamazām sāku šo cilvēku laist iekšā savā dzīvē. Redz, man tā jūtu motorika strādā lēnāk nekā prāts.

Ar prātu es varbūt pat saprotu – o, ir, būs! Bet, kamēr iekšas pieņem, paiet laiks…

Es biju sācis pieņemt un domāt, ka te tiešām kaut kas sanāks. Bet, kad vasaras sākumā, "Trīs draugu" iestudēšanas laikā, šīs attiecības pārtrūka un vēl iekrita tas nelaimīgais šovs, pēc tam man dzīve sabruka krasi," intervijā atklāja Dzelzītis, piebilstot, ka šova laikā cerējis, ka "viss būs kārtībā".

Pārvaicāts, vai viņš piekrita dalībai līgavu meklēšanas šovā, būdams attiecībās, Dzelzītis atbildēja: "Man nekad nav bijušas ilūzijas par vidējo sabiedrības locekli. Bet tagad izstāstiet man, kā var noticēt, ka publiska persona var nopietni meklēt līgavu šovā? Ja cilvēks to nesaprot – nu ko tieši man vēl ar viņu runāt? (..)

Jā, es varēju tēlot kaut ko. Bet es negribēju neko. Tas psihoemocionālais stāvoklis, kādā es tur aizgāju. Tas iedeva tonalitāti visam.

Skaidrs, kad sapratu, kā tas viss notiek, man bija sajūta – nafig man to? Bet man jau bija līgums. (..) Tajā periodā mani interesēja tikai viena cilvēka viedoklis un tas, kas ar mums būs. Sabiedrības uzskati man bija vienaldzīgi."