Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, virsdiriģenti vēstulē lūdz tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.

Virsdiriģenti uzskata, ka nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1. marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai, norādīts vēstulē. Epidemioloģisko prasību kopumu virsdiriģenti lūdz izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem.

Lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, uzskata vēstules autori.

Foto: XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta "Zvaigžņu ceļā" mēģinājums.

Virsdiriģenti atgādina, ka kopš 2020. gada pavasarī sācies pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ. Viņi uzskata, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārpus tām nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota.

Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas liekot paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023. gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem.

Tāpat kultūras jomas pārstāvji norāda, ka lielākā daļa koru, orķestru, deju kolektīvu dalībnieku līdz šim ir rīkojušies atbildīgi visas sabiedrības un savas veselības labā, potējoties pret Covid-19.

"Balstoties uz to, ka koprepertuāra sagatavošanas cikls ir iekavējies par diviem gadiem, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentu sapulcē šā gada 11. janvārī vienbalsīgi tika izteikts viedoklis, ka

mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023. gadā ir apdraudēta, ja no 1. marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiemākslas kolektīvu mēģinājumu process,"

teikts vēstulē.

Virsdiriģenti ar izpratni pieņemot šā brīža pandēmijas situāciju kopumā, taču amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība grauj Latvijas lielāko nacionālo dārgumu - Dziesmu un deju svētku tradīciju, ko atjaunot nebūs iespējams.

Lielu negatīvu ietekmi uz Dziesmu svētku procesu nākotnē jau atstāšot 2020.gadā nenotikušie un 2021.gadā pārceltie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, kur bija iespējama minimāla bērnu un jauniešu līdzdalība.

Vēstuli parakstījusi Aira Birziņa, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Aigars Meri, Andis Groza, Ārijs Šķepasts, Bruno Cabulis, Daiga Galeja, Edgars Vītols, Eduards Grāvītis, Ēriks Čudars, Gints Ceplenieks, Iveta Valce, Ints Teterovskis, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš, Jānis Ozols, Jevgeņijs Ustinskovs, Jurģis Cābulis, Kaspars Ādamsons, Māra Marnauza, Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Uģis Matvejs un Uldis Kokars.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), Latvijas Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātei un Dziesmu un deju svētku padomei.