Vairākas Manska filmas, arī "Putina liecinieki" un nesenākā "Gorbačovs. Paradīze", šobrīd skatāmas "LMT Viedtelevīzijā".

"Radinieki" ir personiskākā un intīmākā Rīgā dzīvojošā režisora Manska filma. Tā ir atklāts stāsts par viņa dzimtu Ukrainā, kas šajā valstī piedzīvotā konflikta laikā ir sašķēlusies.

Manskis pats dzimis Ukrainā, studiju gados devies uz Maskavu un pēc PSRS sabrukuma automātiski kļuva par Krievijas pilsoni. Dzimtā Ukraina viņam kļuva par ārzemēm. Filmas sākumā viņš apciemo savu māti Ļvivā, kuru iztaujā par savu senču izcelsmi. Izrādās, Mansku ģimenē plūst Viļnas poļu asinis.  

Darbība dokumentālajā lentē risinās uzreiz pēc Krimas aneksijas. Manskis apciemo māti, onkuli, tanti, gan citus radiniekus, lai izprastu, kādā informācijas telpā Ukrainas iedzīvotāji atrodas. Viņš dodas arī uz separātistu kontrolēto Donbasu, kur filmē ar slēpto kameru. 

Tas ir patiess stāsts, kā Manska ģimeni ir ietekmējis divu šķietami radniecīgu valstu konflikts. Manskis rūpīgi un iejūtīgi pēta Maidana revolūcijas seku ietekmi uz Ukrainas sabiedrību, galvenokārt autora radiniekiem. Viņi dzīvo dažādās valsts daļās - Ļvivā, Odesā, Donbasā, kā arī Sevastopolē, Krimas pussalā. Konflikta rezultātā režisora ģimenes locekļiem jāizdara izvēle, kas dažus no viņiem ir padarījusi par nesamierināmiem ienaidniekiem.

Filmā "Radinieki" tiek atklāti dažādi šī sarežģītā konflikta aspekti, iedziļinoties cilvēku situācijās un uzskatos, kas ļauj daudz dziļāk atklāt šo traģisko notikumu būtību.

Video: Režisors stāsta par filmu "Radinieki".

"Filma atklāj parastu cilvēku stāstus, tie ir par viņu dzīvi valstī ar sarežģītu vēsturi, kas šobrīd cenšas satuvināties ar Eiropu.

Tā bija ukraiņu vairākuma izvēle, taču vienlaikus tā valstī izprovocēja asiņainu karu,"

saka režisors.

Filmā tiek pieminēti arī bēdīgi slavenie "banderovieši"*, ar kuriem pasauli un visu Krieviju biedē tirāns un nu jau arī kara noziedznieks Vladimirs Putins. "Es nekad savā dzīvē nevienu banderovieti redzējusi neesmu," filmā atzīst viena no varonēm. 

Filmā Manskis ierunājis aizkadra balsi, kā arī veic intervētāja lomu, iztaujājot cilvēkus par situāciju Ukrainā. 

Interesanta epizode filmā saistās ar bijušo Ukrainas valsts prezidentu Viktoru Janukoviču, kuru pirms pāris gadiem tiesa atzina par vainīgu valsts nodevībā, piespriežot viņam 13 gadus cietumā. Manskis Kijevas priekšpilsētā apmeklē Janukoviča krāšņo piecstāvu pili, kura, līdzīgi kā slavenā Putina pils, norāda uz Janukoviča "cariskajām" ambīcijām un vērienu. Privāts golfa laukums, retro automašīnu kolekcija, ložu kolekcija un zooloģiskais dārzs, tas viss tika pamests, kad Janukovičs steigā pameta Ukrainu.

Foto: Janukoviča greznā rezidence.

Filma ir apjomīgākā pēdējo gadu kopražojuma filma, tās tapšanu ir atbalstījis ne tikai Latvijas Nacionālais kino centrs, bet arī Igaunijas, Ukrainas un Vācijas filmu fondi un vairāku Eiropas valstu televīzijas. Montāžas režisori ir latvieši - Gunta Ikere un Pēteris Ķimelis. 

Lai arī filmā Manskim neizdodas pārliecināt savus tuviniekus pārstāt strīdēties un pieņemt vienam otra viedokli, viņš atzīst, ka darba tapšanā būtiski izmainījusies ir viņa pasaules uztvere. "Es vairs nedzīvoju Krievijā, tāpēc visu, kas tur notiek, es neuztveru kā savu personisko traģēdiju," viņš saka.  

Filmas reklāmas rullītis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

*Terminu "banderovieši" Krievijas propagandisti izmanto ar negatīvu konotāciju attiecībā uz pašreizējo Ukrainas varu, tāpat arī attiecībā uz neatkarīgās Ukrainas un ukraiņu valodas lietošanas tiesību un sfēru paplašināšanas piekritējiem. Vienlaicīgi tiek likta vienlīdzības zīme starp "banderoviešiem" un "fašistiem", tādēļ Kremļa propaganda sauc valdību Kijevā par "fašistisku huntu".