Viņa pavēstīja, ka noslēgušies KM organizētie konkursi uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) padomju locekļu amatiem. No kopumā 32 pretendentiem darbam katras augstskolas padomē izraudzīti divi piemērotākie, kuru pilnvaru termiņš noteikts uz nākamajiem četriem gadiem. Konkursos visaugstāko vērtējumu guvušos sešus kandidātus KM virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Darbam JVLMA padomē konkursa kārtībā izraudzīta Helēna Demakova un Timurs Tomsons. Demakova LKA ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā, absolvējusi arī Latvijas Universitātes (LU) Svešvalodu fakultāti angļu un vācu valodas nodaļās.

Demakova ir LMA docente, topošā Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas locekle, turpina vadīt biedrību "Rīgas Laikmetīgās mākslas satura veidošanai," ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zinātniskās padomes locekle. Demakova ir bijusi kultūras ministre, LKA un JVLMA docētāja, Demakovai ir plaša mākslas projektu kuratores un izdevējdarbības pieredze. Demakova ir Trīszvaigžņu ordeņa virsniece.

Tomsons absolvējis LKA, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Tomsons ir Kurzemes koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs. Iepriekš viņš bijis Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors, vairāku augstskolu vieslektors un starptautisku mūzikas festivālu koordinators. 2020.gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar "Gada Liepājnieks 2020" titulu.

Konkursa komisija darbam LMA padomē virza Ditu Rietumu un Zani Čulkstēnu. Rietuma LU ieguvusi doktora grādu kino un teātra vēsturē un teorijā, stažējusies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā, Maskavas Gerasimova kinematogrāfijas institūtā ieguvusi kinoteorētiķes kvalifikāciju.

Rietuma ir Nacionālā kino centra vadītāja, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece un docente, bijusi laikraksta "Diena" redaktore un žurnāliste, LU un Tallinā dislocētās Baltijas Filmu skolas vieslektore, žūrijas locekle dažādos starptautiskos kino festivālos un ar Latvijas filmu industriju saistītu pašmāju padomju locekle. Rietuma ir Eiropas Kinoakadēmijas biedre un Normunda Naumaņa balvas kritikā dibinātāja un žūrijas locekle.

Čulkstēna Kolumbijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu mākslu vadībā, Saseksas Universitātē - maģistra grādu mediju un kultūras studijās, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā. REA Čulkstēna pildījusi arīdzan Studentu asociācijas prezidentes, vēlāk - Absolventu asociācijas valdes locekles pienākumus. Čulkstēna ir "Rīga Jūrmala" Mūzikas festivāla vadītāja, cilvēkresursu konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, Laikmetīgās mākslas centra "Kim?" dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

Konkursa rezultātā darbam LKA padomē komisija izraudzījusies Ingu Jēkabsoni un Ati Egliņu-Eglīti. Jēkabsone absolvējusi LU, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura, maģistra un doktora grādus vadībzinātnē, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā - maģistra grādu studiju programmā "Tehnoloģiju tiesības."

Jēkabsone ir Rīgas Juridiskās augstskolas docētāja un ārējā eksperte augstākās izglītības un zinātnes jautājumos; bijusi biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Informācijas tehnoloģiju un matemātikas katedras vadītāja, bakalaura studiju programmas "Biznesa vadība digitālajā vidē" direktore un maģistra studiju programmas "Lielo datu analīze" direktore, kā arī LU Ekonomikas un vadības zinību zinātniskā institūta pētniece un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzēja. Jekabsone ir Latvijas Zinātnes padomes Sociālo zinātņu ekspertu komisijas eksperte.

Egliņš-Eglītis Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis vadībzinību maģistra grādu izglītības vadībā, kā arī otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību - vēstures un sociālo zinību skolotājs. Viņš bijis šīs augstskolas Studentu padomes valdes priekšsēdētājs. Egliņš-Eglītis ir Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas vadītāja vietnieks, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par kultūras jomu pašvaldībā. Egliņš-Eglītis iepriekš bijis minētās pašvaldības Administrācijas vadītājs, Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs.

Egliņš-Eglītis ir docētājs Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Ventspils Augstskolā un Juridiskajā koledžā, kā arī Liepājas pašvaldības iestādes "Kultūras pārvalde" Starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs.

KM jau informējusi, ka JVLMA padomes locekļu amatu konkursam pieteicās astoņi pretendenti, savukārt LMA un LKA padomju konkursos pretendēja pa 12 kandidātiem katrā.

Kokale norādīja, ka pretendentu vērtēšana noritēja trīs kārtās. Pirmajā kārtā notika iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana, otrajā kārtā iekļuvušie kandidāti tika aicināti uz interviju, kuras laikā atlases komisija padziļināti novērtēja kandidāta atbilstību darbam tajā kultūras augstskolas padomē, uz kuras padomi pretendents kandidē, kā arī aicināja iesniegt prezentāciju ar redzējumu par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, kā arī par konkrētās augstskolas darbības prioritātēm, noslēdzošajā - trešajā - kārtā tika vērtētas iekļuvušo kandidātu kompetences noteiktajās darba pieredzes jomās.

LMA padomes locekļu atalgojums noteikts 1130 eiro apmērā mēnesī pirms nodokļu nomaksas, LKA padomes locekļu - 1152 eiro, savukārt JVLMA - 1234 eiro. Padomju locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar katras kultūras augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni, padomes locekļa mēneša atalgojums tiek pielīdzināts iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam.

Pēc KM pārstāves paustā, līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm Eiropas Savienībā, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. Lai Latvijā veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību, Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.

Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.

Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji - sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav augstskolas personāla sastāvā un profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notikusi saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē strādās arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents darbam JVLMA padomē izvirzījis vienu no atzītākajiem Eiropas kamerkoru mākslinieciskajiem vadītājiem Kasparu Putniņu, savukārt augstskolas senāts - akadēmijas profesorus Arti Sīmani un Normundu Vīksni.

LMA padomes sastāvam Valsts prezidents izvirzījis Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītāju un vadošo pētnieku Valtu Ernštreitu, augstskolas senāts - Finanšu ministrijas finanšu ministra padomnieku budžeta jautājumos Intu Dālderi, un akadēmijas asociēto profesoru Arni Rītupu.

Valsts prezidents darbam LKA padomē izvirzījis bijušo kultūras ministri, Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi, akadēmijas senāts docentu Juri Goldmani un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošo pētnieci Baibu Tjarvi.