Lauris Dzelzītis par mīlestību: "Nevajag sisties aizvērtās durvīs. Tas vienkārši nav mans ceļš"

"Manis veidošanās pirmsākumi man seko visu dzīvi, un brīžiem pat neapjaušu, cik ļoti tas ietekmē dzīves gājumu, attieksmi pret citiem cilvēkiem. Piemēram, man ir paniski bail kādu pielaist sev klāt, jo šķiet — nesapratīs, nebūs. Ja tomēr kādam atveries, un nekas nesanāk... Tā man bija liela personiska traģēdija.

Ceru, ka vairs neieķeršos, jo vēlreiz kaut ko tādu piedzīvot, kā bija pēdējos deviņus mēnešus, vairs nevēlos.

Kaut gan apzinos, ka pats vien biju vainīgs. Esi tik ļoti biju ilgojies, ka savā galvā sadomāju lietas, kuru otrā cilvēkā nemaz nav. Nevaru sev piedot, ka tā kļūdījos. Ka sacerējos. Bet otrs cilvēks… ir tāds, kāds viņš ir."

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka aktieris turpmāk apzināti bēgs no jūtām un mīlestības, viņš atbildēja: "Zinot, kāds būs atsitiens, es to psiholoģiski vairs nevaru atļauties. Maz cilvēku savā mūžā esmu pielaidis klāt. Ja beidzot tas notiek un pīķī nolūst, tad visa pasaule pašķīst. Tad jāizdara secinājumi un jāpārgrupējas. Jā, esmu piedzīvojis šausmīgu laiku. Bet, mērķtiecīgi strādājot, gan jau pēc kāda pusgada nostabilizēšos. Jāsaprot, ka nevajag sisties aizvērtās durvīs. Tas vienkārši nav mans ceļš."

Pilnu interviju ar Lauri Dzelzīti lasiet žurnāla "Ir" 17. marta numurā!

Kā zināms, Dzelzītim pērn vasarā pajuka attiecības, kurām viņš beidzot bija noticējis. Tas arī noteicis psihoemocionālo fonu plaši aprunātajam šovam "Randiņš ar Dzelzīti". Iepriekš Dzelzīša publiskākās attiecības bija ar pasākumu rīkotāju Alisi Kolosovu 2000. gadu sākumā.