Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Elga Drulle svin 90 gadu jubileju

TVNET
Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Elga Drulle svin 90 gadu jubileju
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Elga Drulle
Elga Drulle Foto: Reinis Oliņš

24. martā 90 gadu jubileju svin baletmeistare, režisore un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Elga Drulle. Kā norādīja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC), augstu novērtējams jubilāres profesionālais, radošais un nozīmīgais devumus tautas kultūras mantojuma, jo īpaši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

Elga Drulle sevi apliecinājusi dažādās jomās Latvijas kultūrā. Ilggadēja profesionālā darbība (1956.-1991.) kā galvenajai baletmeistarei un horeogrāfei aizritējusi Latvijas teātros. Spilgta un ilgstoša sadarbība bijusi ar režisoriem Pāvelu Homski, Ādolfu Šapiro, Nikolaju Šeiko, Pēteri Pētersonu, veidojot horeogrāfijas 18 Jaunatnes teātra izrādēm. Krievu drāmas teātrī tapušas 23 izrādes, Rīgas Operetes teātrī 26 izrādes. Horeogrāfijas iestudētas arī Nacionālajā teātrī, Valmieras un Liepājas teātrī. Nozīmīgi iestudējumi īstenoti Igaunijā, Tallinas un Tartu teātrī, kā arī Lietuvas Paņevežas teātrī. Horeogrāfes mākslinieciskā darbība un izteiksmes līdzekļi vērsti uz augstas kvalitātes jaunradi, ievērojot galvenos kritērijus – tēlainību un emocionalitāti.

Paralēli radošajam darbam Elga Drulle devusi ieguldījumu pedagoģiskajā darbā gan profesionālajās mācību iestādēs - J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tagad Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija) un Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, gan amatiermākslas kolektīvu vadītājiem Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas nama semināros.

Īpaši jāuzsver Elgas Drulles nozīmīgais ieguldījums Dziesmu un deju svētku saglabāšanā un attīstībā. Ar latviešu deju viņa sāka nodarboties kopā ar režisori Margu Teteri ansamblī "Saulgrieži", veidojot etnogrāfiskos uzvedumus. Viņa bijusi V, VI un VII Deju svētku virsvadītāja. V Deju svētkos (1965) Elga Drulle bija scenārija autore un virsvadītāja. Statiskos, deklarējošos svētku ievadus viņa nomainīja ar vērienīgi inscenētu prologu, radot jaunu pieeju Deju svētku uzbūvei. VI Deju svētkos (1970), veidojot svētku prologu, viņa pirmoreiz laukumā ar dejotājiem iezīmēja Latvijas kartes kontūras. Drosmīgie un radošie meklējumi nenoliedzami atstājuši iespaidu uz nākamo svētku veidotājiem un veicinājuši deju uzvedumu attīstību. Dziesmu svētku Lielajā estrādē viņa inscenējusi vērienīgus deju kolektīvu priekšnesumus.

Elgai Drullei 2013. gadā piešķirts Dziesmu un deju svētku Goda Virsvadītājas statuss. Ar savu ilggadējo, profesionālo pieredzi, radošo un pedagoģisko darbu māksliniece spējusi veicināt kultūras mantojuma, Deju svētku un deju kustības kvalitatīvo attīstību, jaunu formu un māksliniecisko risinājumu iedibināšanu Deju svētku programmu veidošanā, tādējādi sekmējot Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un attīstību.

24. martā Elgai Drullei Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda rakstu pasniedza un jubilejā sveica LNKC direktore Signe Pujāte. Sveicēju pulkā arī LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa un Valsts Izglītības Satura centra vecākā referente dejas mākslas jautājumos Zanda Mūrniece.
24. martā Elgai Drullei Latvijas Nacionālā kultūras centra Goda rakstu pasniedza un jubilejā sveica LNKC direktore Signe Pujāte. Sveicēju pulkā arī LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa un Valsts Izglītības Satura centra vecākā referente dejas mākslas jautājumos Zanda Mūrniece. Foto: Reinis Oliņš

Neskatoties uz gadu skaitu, jubilāre saglabā možu garu, nezaudējot interesi par dejas mākslas norisēm un aktualitātēm. Viņai ir savi radošie plāni un ieceres. 2022. gada 18. jūnijā Druvienas "Silmaču" estrādē māksliniece ar plašu programmu un grāmatas “Drulles dzimta Druvienas Ziemeļos” atvēršanu svinēs nozīmīgo jubileju.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu