Jauno albumu ierakstījis un apstrādājis mūzikas producents Pre’set, kurš piedalījies arī repera debijas albuma "Oda priekam" tapšanā. Ieraksts tapis laika posmā no 2021. gada pavasara līdz pat šā gada martam. Albumā atrodamas divdesmit dziesmas un, atšķirībā no repera debijas albuma, arī vairāki viesmākslinieki, to skaitā Zeļģis, Goča, xantikvariāts, Marko, Wiesulis un E.V.

"Slinkums nav ir darba spars!" skan vārdi vienā no "Inokentija Mārpla" dziesmām. Arī tu īsā periodā, kas sakrita ar pandēmiju, esi izdevis jau divus albumus. No kurienes tāda enerģija?

Ar mūzikas radīšanu man nebija problēmu arī pandēmijas kulminācijā, bet tā mani ļoti demotivēja censties daudzos citos dzīves aspektos. Es jutos iesprūdis četrās sienās, kurās katra nākamā diena bija tāda pati kā aizgājušā. Mūzika mani izrāva no rutīnas. Radīt mūziku un rakstīt par man aktuālām tēmām ir dažas no manām vismīļākajām nodarbēm. Lai gan pasaulē un mūsu valstī ir izveidojusies drausmīga situācija ar vīrusu, savā veidā tā palīdzēja attīstīties man un manai mūzikai.

Kā šie divi pandēmijas gadi kopumā ietekmējuši tavu un tavu domubiedru dzīvi? Un tagad vēl pa virsu šis Ukrainas karš kā tāds uzslāņojums, biedējošs fons?

Pasaulē notiekošais noteikti ir atstājis iespaidu uz manu un manu apkārtējo dzīvi.

Vērojot situāciju gan ar pandēmiju, gan karu Ukrainā, visu laiku zemapziņā ir baiļu sajūta par to, ka kaut kas noies greizi, tāpēc cenšos katru dienu izdarīt pēc iespējas vairāk, jo šajos apstākļos nekad nevar zināt, kādi šķēršļi tevi var sagaidīt pat rītdien.

Pēdējo divu gadu situācija ar pandēmiju arī noteikti ir iemācījusi piedzīvot neveiksmes. Mēs plānojām izdarīt daudz vairāk līdz šim, nekā patiesībā ir izdarīts, bet ātri vien sapratām, ka ne vienmēr viss iet kā pa sviestu. Daudzi papildu projekti netika realizēti, jo kāds svarīgs cilvēks projektam bija saslimis vai epidemioloģiskie ierobežojumi vienkārši tajā laikā vēl tos neatļāva veidot.

Ar situāciju Ukrainā ir pilnīgi otrādi - tā lika saprast, ka reizēm vajag atkāpties no savām tieksmēm un paskatīties uz to, kas notiek apkārt. Karš noteikti lika man apstāties un sākt domāt par to, kā es varu palīdzēt un informēt ne tikai savus apkārtējos, bet arī fanus, kas man seko sociālajos tīklos.

Kādas sajūtas pēc koncerta "Latviešu reps pret karu Ukrainā"?

Pēc koncerta ir dalītas sajūtas. No vienas puses, esmu ļoti priecīgs, ka mēs, reperi, varējām savākties kopīgi, lai pateiktu skaļu "Nē!" tam, kas pašlaik notiek Ukrainā. No otras puses, esmu ļoti sāpināts, ka šādam pasākumam vispār vajadzēja notikt. Karā nekad necieš tie, kas to iesāk, bet tieši tie, kas to visvairāk negrib, un man ārprātīgi sāp sirds par visu Ukrainas tautu. Mēs koncertā bijām ļoti daudz, un esmu pagodināts, ka varēju būt daļa no tā. Milzīgs paldies aiziet Arturam Skutelim un komandai par pasākuma uzrīkošanu, kā arī visiem cilvēkiem, kas ziedoja, skatījās, juta līdzi un, neskatoties uz drausmīgajiem apstākļiem, tāpat atnāca un stāvēja tur vairākas stundas. Man ir milzīgs prieks, ka cilvēki pret šo visu nav vienaldzīgi un atbalsta Ukrainu un tās cilvēkus, kā vien var.

Foto: "Latviešu reps pret karu Ukrainā".

Kā vērtē Krievijas reperu pasīvo (ar dažiem izņēmumiem) pozīciju savas valsts agresijā pret Ukrainu? Vai reperiem nebija jābūt informācijas kara pirmajās rindās un skaļi jākliedz - "Nē karam!"?

Uzskatu, ka jebkuram izklaides nozares pārstāvim ar jebkāda veida platformu būtu jāoponē pret karu. Reps ir visklausītākais žanrs pasaulē, un tā pārstāvji, manuprāt, dažreiz neapzinās, cik liela ietekme ir viņu rīcībai un vārdiem. Šajā situācijā, manuprāt, nav vidusceļa vai kompromisa - ir tikai par vai pret. Es neesmu no Krievijas, kā arī nesekoju līdzi tam, kāda situācija risinās viņu popkultūrā, bet domāju, ka ikvienam tās pārstāvim ir stingri jānostājas pret šo karu, jo tā rezultātā neviens neiegūs, bet gan tikai zaudēs. Neesmu pilnībā informēts par to, cik liela daļa reperu protestē pret karu, bet ir liels prieks, ka tādi reperi kā Oxxxymiron jau no paša sākuma oponē Putina rīcībai Ukrainā.

Vai izdevās ar pirmā albuma dziesmām arī pietiekoši uzstāties publikas priekšā, zinot, ka koncertdzīve bija stipri ierobežota?

Ar dziesmām no "Oda priekam" salīdzinoši maz sanāca uzstāties ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī domāju, ka liels iemesls tam bija tas, ka es vēl nebiju tik zināms reperis. Lai gan atsauksmes par debijas albumu bija satriecošas, manuprāt, es vēl nebiju atradis pietiekami plašu auditoriju, kas būtu gatava klausīties mani koncertos. Turu īkšķus, ka ar "Nestāsti mammai" tas viss mainīsies.

Pastāsti nedaudz par to kā sāki repot? Kas kalpoja kā pirmais grūdiens - kāds koncerts, albums?

Es klausos repu gandrīz visu savu dzīvi. Tas man ir palīdzējis pieaugt un tikt cauri visādām ķibelēm dzīvē. Pirms sāku repot, es rakstīju dzeju. To darīju no kaut kādas 6. klases līdz pat vidusskolai. Domas par repa karjeras sākšanu mani mocīja ilgi, bet oficiāli savu pirmo dziesmu uzrakstīju 2018. gada maijā, kad man bija 17 gadi. Es to ierakstīju ar telefonu, mammas drēbju skapī, un to turpināju darīt gandrīz katru dienu, nākamos divus gadus. Es domāju, ka albums, kas man lika saprast, ka es gribu būt reperis, noteikti bija J. Cole "2014 Forest Hills Drive", kā arī repera Logic "Young Sinatra" miksteipu izlase.

Es no sākuma biju nobriedis repot angļu valodā, jo latviešu reps mani pirms tam īsti nesaistīja.

Bet, ņemot vērā, ka mana mamma ir latviešu valodas skolotāja, izdomāju, ka tas varētu būt izaicinājums gan man, censties uzlabot savu spēju izteikties latviešu valodā, gan arī manai mammai - klausīties, kādus podus esmu sastrādājis pie reperīga pavadījuma. Agrāk domāju, ka Latvija ir par mazu, lai kaut ko sasniegtu mūzikas sfērā, bet tagad manas domas ir pilnībā mainījušās.

Es gribu būt viens no labākajiem un atzītākajiem reperiem Latvijas repa mūzikas vēsturē.

Es zinu, ka līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams, bet esmu gatavs darīt visu, lai sasniegtu rezultātu.

Pieskaroties repošanai angliski. Tieši tāds bija latviešu repa sākums - grupa "Fact" to darīja angļu mēlē, taču ātri vien saprata, ka tas viss izklausās pēc vājas imitācijas. Esmu ievērojis, ka pēdējos gados atkal parādās tendence Latvijas hiphopā deklamēt angliski. Kāda tam visam ir perspektīva?

Manuprāt, tas nav nekas slikts - iesaistīt anglicismus latviešu repā. Jaunieši tos tāpat izmanto savā ikdienas leksikā un gandrīz visi ir lietas kursā, par ko tiek runāts, kad kāds angļu vārds tiek pieminēts repā. Laiks nevienu negaida. Valoda kustas un attīstās tam līdzi. Jā, būtu forši, ja mēs visi spētu perfekti izteikt savas domas latviešu valodā, bet, manuprāt, tas vienkārši nav reāli, ja ņemam vērā to, ka izklaides resursi biežāk ir pieejami angliski, nevis latviski (filmas, mūzika, grāmatas u.c.). Manuprāt, savā valodā ir jāmāk un jāmīl izteikties, un daži anglicismi nenozīmē, ka tā netiek cienīta. Mums patīk iejaukt angļu valodu, mūsu vecākiem patīk iejaukt krievu valodu, bet sakne ir un paliek tā pati.

Pastāsti par jauno albumu - tā ir atklāta vēstule tavai mammai. Ir lietas, ko var pateikt tikai dziesmās?

Tieši tā, jaunais albums kalpo kā muzikāla vēstule manai mammai un varbūt pat citiem vecākiem, kuriem šķiet, ka bērni reizēm nestāsta visu kā ir. Protams, albumā tiek runāts par substancēm, tusiņiem un visu to, ko varbūt paši vecāki nevēlētos dzirdēt no saviem bērniem, bet tas nebūt nav viss albuma saturs. Es tajā arī runāju par savu iekšējo pasauli un kompleksiem, kas mani nomāc ikdienā. Man ir ļoti grūti pateikt savai mammai, ka es reizēm jūtos vientuļš vai nevajadzīgs, jo zinu, cik ļoti viņa par to visu pārdzīvo. Šīs tēmas bieži izvairos cilāt, jo es nekad negribētu, lai mana mamma justos vainīga par to, ka man ir bijušas domas par pāridarīšanu sev vai savu vietu pasaulē. Tāpat kā mēs, bērni, bieži neesam lietas kursā par to, kas nomāc mūsu vecākus.

Viss albums bija viens solis pretī tam, lai es kļūtu atvērtāks par saviem kompleksiem ne tikai pret saviem tuvajiem, bet arī pašam pret sevi.

Man personīgi riebjas atzīt savas vājības, jo es tādos brīžos jūtos sakauts un nevajadzīgs. Es ticu, ka arī daudzi citi mani klausītāji ir jutušies tāpat un šis albums varētu būt veids, kā pastāstīt saviem tuvajiem, ka reizēm viss ir slikti, jo tāda vienkārši ir dzīve. Manuprāt, mums visiem ir savi dēmoni, ar kuriem cīnāmies vienatnē. Albums noteikti nav veidots ar mērķi satraukt mammu vai manus tuvos. Tas drīzāk ir ieskats tajā visā, par ko mēs nerunājam skaļi pie Ziemassvētku galda.

Vēlos, lai šis albums kalpo ne tikai kā ieskats visiem vecākiem, bet arī kā ziņa visiem maniem klausītājiem, ka viņi nav vieni šajā pasaulē. Ja es caur savu mūziku un personīgajām pieredzēm varu uzrunāt kaut vienu klausītāju un sniegt viņam jebkāda veida komfortu - tad uzskatu, ka albuma vēsts ir nodota un esmu izdarījis kaut ko vērtīgu.

Noklausies albumu!

Par reperi

Plašāka publika Odu iepazina kā repa cīņu "371 Battle" trešās sezonas finālistu un trešās vietas ieguvēju. 2021. gada 12. februārī izdots repera debijas albums "Oda priekam", kas guvis atzinīgus vārdus no pieredzējušiem repa mūzikas izpildītājiem un hiphopa faniem Latvijā. Ods iepriekš sadarbojies ar tādiem reperiem kā Zeļģis, Goča, Prxmvc, Marko, Regejs, Epifānija, Teacha, xantikvariāts, Marko, Wiesulis, E.V. un citiem. Kopā ar reperiem Zeļģi un Goču izveidota repa apvienību "mid". Visus trīs kopā saveda "371 battle", kurā visi bija arī finālā.

Foto: Reps villas dārzā - Prusax / Ods.