Mūžībā devies izcilais latviešu rakstnieks Zigmunds Skujiņš

Rakstnieks Zigmunds Skujiņš FOTO: Evija Trifanova/LETA

Otrdien, 29.martā, 95 gadu vecumā mūžībā devies rakstnieks, scenārists un esejists Zigmunds Skujiņš, atsaucoties uz rakstnieka meitu Ingu Skujiņu, vēsta portāls "lsm.lv".

Kā liecina LETA arhīvs, Skujiņš dzimis 1926.gada 25.decembrī Rīgā.

Rakstnieks mācījies Spilves pamatskolā, Rīgas Valsts tehnikuma Ēku celtniecības nodaļā, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un Raiņa vakara vidusskolā.

Nacionālās enciklopēdijā teikts, ka Skujiņš ir viens no izcilākajiem un populārākajiem 20.gadsimta otrās puses latviešu rakstniekiem, kura darbi jau pagājušā gadsimta 50.gadu otrajā pusē atjaunoja saikni ar neatkarības perioda latviešu literatūru. Gan daiļliteratūrā, gan publicistikā un sabiedriskajā darbā Skujiņš aicinājis noticēt tautas spēkam, izzināt latviešu tautas, Latvijas, Rīgas vēsturi, tautai nozīmīgas personības, vērtības un tradīcijas, sargāt, kopt un attīstīt latviešu valodu, vērsies pret pārkrievošanu.

Kā viens no izcilākajiem prozistiem un latviešu stāsta un noveles meistariem 60.-70.gadu mijā Skujiņš radikāli mainījis latviešu prozas kopainu un aizsāka latviešu moderno prozu, 80. un 90.gados radījis izcilus romānus un laikabiedru portretējumus.

Skujiņš aktīvi darbojās Latvijas neatkarības atjaunošanas laika procesos. 1987.gadā ar Imantu Ziedoni, Imantu Lancmani, Jāni Stradiņu un citiem viņš piedalījies Latvijas Kultūras fonda dibināšanā, bija pirmās valdes prezidija loceklis. Barikāžu laika radiorunā un rakstā "Testaments" žurnālā "Karogs", stiprinādams Latvijas iedzīvotājus, Skujiņš aicināja ticēt un nešaubīties par Latvijas neatkarības atgūšanu.

Rakstnieka daiļradē šis periods raisīja pievēršanos pārlaicīgām tēmām -radīta novele "Dieva Dēla dēls" (1991) par Jēzus dēlu un mākslinieka sūtību.

1992.gadā Skujiņš tika ievēlēts par Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju ar mērķi nodibināt un izveidot Latvijas jauno Radio un televīzijas padomi. Šajā laikā iznāca memuāri "Sarunas ar jāņtārpiņiem" (1992) un "Jātnieks uz lodes" (1996).

Skujiņš rakstīja Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runu, kas nolasīta 1994.gada jūlijā pie Brīvības pieminekļa, vēsturiskā vizītē pirmoreiz Latviju un Baltijas valstis apmeklējot ASV prezidentam Bilam Klintonam. Laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" ciklā "Skujiņš skatās" publicēts ap 150 ekspresrecenziju par jaunākajām teātra izrādēm (1995-1999).

Pazīstamāko Skujiņa darbu vidū ir romāni "Kolumba mazdēli" (1961), "Kailums" (1970), "Gulta ar zelta kāju" (1984) un "Miesas krāsas domino" (1999).

Rakstnieks 2007.gada novembrī saņēma Ministru kabineta balvu, savukārt 2008.gadā viņam piešķīra IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Uz augšu
Back