Straujiem soļiem tuvojoties šīs teātra sezonas noslēgumam, kas gaidāms 29. maijā, Čehova teātrī aprīlis tiek aizvadīts ļoti radoši piesātinātā gaisotnē, gaidot gan Lielās zāles, gan Mazās zāles jauniestudējumus, kas būs pēdējās pirmizrādes 139. sezonas ietvaros. Atskatoties uz sezonu kopumā, teātra mākslinieciskais vadītājs Sergejs Golomazovs saka: "Sezona nav viegla - tā ir koronavīrusa ietekmēta, ar daudziem ierobežojumiem, ar karantīnām, ar izrāžu atcelšanu, mainīšanu un pārcelšanu. Februāra beigās aizsāktais karš Ukrainā vēl vairāk palielināja spiedienu uz normālu teātra darbību - morāli un psiholoģiski tie ir ļoti grūti un smagi notikumi. Tātad, protams, no aktīvā darba skatpunkta šī ir tāda "pussezona", kurā nebija nekādu plānu - tikai sapņi. Taču daži no tiem piepildījās."

21. aprīlī Lielajā zālē skatītājiem tiks izrādīts iestudējums "Lai dzīvo Karaliene, vivat!", un britu dramaturgs Roberts Bolts (1924-1995) savas varones šajā lugā raksturo tā:

"Elizabete ir ievērojama sieviete, savdabīga, nervoza. Viņai bijusi smaga, vientuļa un briesmu pilna bērnība. Tas viņā ieaudzinājis disciplinētību un māku skaidri raudzīties uz daudzām lietām. [..] viņas rakstura spēks izpaužas tādejādi, ka ar prasībām, ko paģēr augstais stāvoklis, viņa spoži tiek galā",

tai pašā laikā slēpjot savu nerimstošo un kaismīgo vēlmi būt laimīgai, savukārt "Marija ir kaprīza, izsmalcināta, kaislīga sieviete, skaista, [..] jutekliska un ļoti subjektīva. Viņa ir dzimusi karaliene un kopš šūpuļa pieradusi pie paklanīšanās viņai." Šo spilgto, aso, intrigu un strauju pavērsienu pilno lugu varētu salīdzināt arī ar piedzīvojumu romānu vai spiegu trilleri: kaprīzes un sazvērestības, neapdomība un aprēķins, upuri un izdevīgums, mīlestība un greizsirdība... Elizabete jebkuros apstākļos izvēlas pienākumu, varu un Angliju, bet Marija - jūtu stihiju pat tad, kad runa ir par kroni. Ne velti viens no Skotijas karalienes biogrāfiem nodēvējis Marijas vēsturi par "slepkavības, kaisles, reliģijas un neatbilstošu mīļāko" vēsturi. Un tomēr, ja ne politika... Lai gan tieši par to ir stāsts. Ir attiecības, kurās izvairīties no politikas indes nav iespējams, vai tas būtu 16., vai 21. gadsimts.

Video: Režisora Sergeja Golomazova un abu karalieņu lomu atveidotāju - aktrišu Jekaterinas Frolovas un Danas Bjorkas saruna.

Video: Izrādes reklāmas rullītis.

Mēneša izskaņā, 29. aprīlī, savu pirmizrādi Mazajā zālē piedzīvos arī režisora un aktiera Vadima Grosmana izrāde "Cilvēks no restorāna", kas tapusi pēc Ivana Šmeļova (1873-1950) stāsta ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan darbs rakstīts pirms vairāk nekā simts gadiem, tas joprojām skan dedzinoši un aktuāli.

"Šodien, kad karš ir ne tik tālu no mūsu valsts robežām, kad cilvēki pārstāj saprasties un sāk "runāt" bumbu valodā, es gribu atgriezties pie visvienkāršākajām lietām - pie cilvēciskām jūtām, mīlestības, ziedošanās, pieklājības, sirdsapziņas, garīguma. Tāpēc es vienkārši nevarēju paiet garām darbam "Cilvēks no restorāna". Savstarpējā sapratne un cilvēcība mūs var glābt arī tagad," saka Vadims Grosmans.

Un laikam ne velti pie šī darba tik bieži vērsušies teātra dižgari. Arī Čehova teātra repertuārā "Cilvēks no restorāna" parādījies nebūt ne nejauši, jo tieši Mihails Čehovs 1927.gadā nospēlēja Jakovu Skorohodovu tad vēl mēmajā kinematogrāfā. Par godu diženajam skatuves meistaram viņa mīļotais varonis šodien atkal kāpj uz skatuves traģikomēdijā par mazo cilvēku ar plašo dvēseli.

Video: Izrādes reklāmas rullītis.

Biļetes uz izrādēm iespējams iegādāties teātra kasē, Biļešu Servisa kasēs un www.bilesuserviss.lv.