"Papīru stumdītājs" vai īsts spiegs? Vīrs, kas izdomāja Džeimsu Bondu

TVNET
"Papīru stumdītājs" vai īsts spiegs? Vīrs, kas izdomāja Džeimsu Bondu
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Foto: Wikimedia Commons

Džeimsa Bonda piedzīvojumiem lasītāju un skatītāju netrūkst, kaut arī pirmā grāmata par aģentu 007 iznāca pirms 70 gadiem. Par to visdrīzāk jāpateicas faktam, ka rakstnieks Ians Flemings Otrā pasaules kara gados strādāja izlūkošanā un savas grāmatas balstīja uz šajā laikā redzēto. Un no otras puses - idejas, ko viņš piedāvāja britu jūras flotes izlūkdienestam, bija romāna cienīgas. Fleminga dzīve kara laikā ekranizēta seriālā Fleming: The Man Who Would Be Bond, kas skatāms "LMT Viedtelevīzijā".

Turīgā ģimenē dzimušais Flemings studiju gados baudīja uzdzīvi un mīlas dēkas un labu laiku dzīvoja vecākā brāļa Pītera - veiksmīga ceļotāja un žurnālista - ēnā. Varētu teikt, jaunību Flemings aizvadīja visai bezmērķīgi, notriecot ģimenes naudu lētās izklaidēs, bet dzīves jēgu atrada Otrā pasaules kara laikā.

1939. gadā īsi pirms kara Flemings sāka dienēt Karaliskajā jūras kara flotē, kļūstot par izlūkošanas nodaļas direktora kontradmirāļa Džona Godfreja asistentu. Lai arī Godfrejs profesionāli bija ļoti cienīts, saskarsmē viņš bija skarbs un dzēlīgs, tāpēc Fleminga šarms un runas dāvanas lieti noderēja. Godfrejs izmatoja Flemingu kā starpnieku saziņā ar citām izlūkošanas un pretizlūkošanas iestādēm, tai skaitā slaveno Slepeno izlūkošanas dienestu jeb MI-6 un Drošības dienestu jeb MI-5.

Fleminga nestandarta idejas

Domas dalās par to, kāda bija Fleminga patiesā ietekme - vai viņš bija tikai "papīru stumdītājs", vai tomēr plānoja nozīmīgas spiegošanas operācijas? Par daudz ko vēsture klusē, taču zināms, ka ar krāšņu un bagātīgu fantāziju apveltītais Flemings nāca klajā ar vairākām neordinārām idejām. 

Viens no Fleminga ambiciozajiem plāniem bija operācija "Ruthless", ar kuras palīdzību briti 1940. gadā cerēja tikt pie vācu flotes izlūku "Enigma" šifrēšanas mašīnas šifru atslēgas. Flemings operāciju bija izplānojis šādi: pieci britu izlūki varētu pārģērbties vācu formastērpos un, izmantojot kādu no Lielbritānijas valdības rīcībā esošajiem vācu iznīcinātājiem, virs Lamanša inscenēt avāriju un nosūtīt SOS signālu vāciešiem. Kad "avārijas" vietā piestātu Vācijas kuģis, domājot, ka palīdz savējiem, briti pārņemtu to savā kontrolē, nošaujot apkalpi. Tādā veidā briti varētu piekļūt "Enigma" dokumentiem. 

Taču operācija netika tālāk par sagatavošanās darbu fāzi, jo kļuva skaidrs, ka tās īstenošanai ir daudz praktiskas dabas šķēršļu. Operācijas plānošanā bija iesaistīts arī slavenais matemātiķis un kriptogrāfs Alans Tjūrings, kurš esot bijis vīlies par operācijas izgāšanos.

Foto: AP/Scanpix

Karam turpinoties, izlūkošana kļuva arvien nozīmīgāka, un līdz ar to pieauga arī Fleminga loma. Viņš palīdzēja izstrādāt plānu operācijai "Goldeneye" gadījumam, ja Spānijas diktators Fransisko Franko pievienotos nacistisko un fašistisko valstu asij vai ja šīs valstis iekarotu Spāniju. Tas nenotika, tāpēc operācija netika īstenota. Taču Flemings tās vārdā nosauca savu māju Jamaikā, kur 50. gados tapa romāni par Džeimsu Bondu.

Foto: Karaliskā ģimene Džeimsa Bonda filmas pirmizrādē.

1943. gadā briti veiksmīgi īstenoja viltīgo operāciju "Mincemeat", kuru izgudroja Godfrejs un Flemings (galvu reibinošais fantāzijas lidojums liek domāt, ka galvenais idejas autors bija Flemings). Kāda žurku indi ieēduša bezpajumtnieka līķis tika ieģērbts britu jūras spēku kapteiņa formastērpā un iemests jūrā pie Spānijas krastiem kopā ar viltotiem dokumentiem, lai liktu pretiniekiem noticēt, ka Sabiedrotie grasās iebrukt Grieķijā un Sardīnijā. Dokumenti nonāca uz Ādolfa Hitlera galda, un, šķiet, vācieši uzķērās, jo nosūtīja papildspēkus uz šīm vietām, bet ne uz Sicīliju, kas bija patiesais iebrukuma mērķis.

Flemings varēja lepoties arī ar to, ka izveidoja 30. Īpašo uzdevumu vienību, kurai izdevās iegūt daudz vērtīgas izlūkinformācijas.

Pēc izlūkošanā pavadītajiem gadiem ķeras pie rakstniecības

Pēc kara Flemings tika atvaļināts no dienesta, taču vēl līdz 1952.gadam bija rezervistos. Šajā laikā viņš atgriezās darbā mediju biznesā, tomēr mieru nedeva vairākus gadus sens sapnis - uzrakstīt spiegu romānu. Viņš ķērās pie darba savā Jamaikas īpašumā "Goldeneye". Tolaik viņš gatavojās kāzām ar Annu Šarterī, kura abu savu iepriekšējo laulību laikā bija bijusi Fleminga mīļākā.

Foto: Wikimedia Commons

Džeimsa Bonda tēls bija balstīts uz izlūkošanā aizvadītajos gados sastaptajiem cilvēkiem, Flemingam raksturīgajā manierē krietni izpušķojot tēlus un notikumus.

Džeimsa Bonda romānos iekļautas vairākas epizodes no paša Fleminga dzīves. Piemēram, 1941.gadā kādā kazino Lisabonā pie spēļu galda nonāca aci pret aci ar vairākiem nacistu virsniekiem un mēģināja ierādīt vāciešiem viņu vietu, apspēlējot viņus. Tiesa gan, beigās zaudētājos palika pats Flemings. Šī aina nedaudz glaimojošākā gaismā aprakstīta Fleminga pirmajā romānā "Casino Royale" un ekranizēta arī seriālā "Fleming: The Man Who Would Be Bond". 

Nevarētu teikt, ka Fleminga pirmais manuskripts būtu izsaucis sajūsmu draugos vai izdevniecībā "Jonathan Cape", kurai viņš to bija iesūtījis, taču galu galā - ne bez pārliecināšanas no Fleminga brāļa Pītera puses - grāmata "Casino Royale" tomēr ieraudzīja dienas gaismu un ieguva lielu popularitāti. Arī nākamie romāni bija bestselleri. Džeimsa Bonda filmas joprojām turpina iznākt uz lielajiem ekrāniem, bet mūsdienās arvien lielāku uzmanību piesaista paša Fleminga dzīve, kas ir gandrīz tikpat interesanta kā Bonda piedzīvojumi.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu