Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Foto Ukraiņu kinorežisore veidos pilnmetrāžas filmu par Latvijā nonākušo ģimeņu likteņiem

"Sievietes bez vīriešiem"
"Sievietes bez vīriešiem" Foto: Ekrānuzņēmums

Ukraiņu režisore Marina Nazarenko, kura kopš šī gada marta pēc Krievijas iebrukuma kopā ar bērniem patvērusies Latvijā, veidos pilnmetrāžas dokumentālu filmu "Sievietes bez vīriešiem" par Latvijā nonākušo ukraiņu ģimeņu pieredzēm.

Filmas tapšanu līdz 16. jūnijam iespējams atbalstīt ar ziedojumu projektu bankā: "Sievietes bez vīriešiem · projektubanka.lv".

Filmas centrā būs piecas sievietes, kuras citos apstākļos Ukrainā nekad nebūtu satikušās: vetārste Tatjana no Harkivas, deju trenere Ļuba no Odesas, bijusī fabrikas strādniece Ļena no Mariupoles, Ļuda no Zaporižjas, kuras vīrs tikko ievainots karā, un pati režisore Marina, kura ieradusies Latvijā no Kijivas. Autore veidos filmu kopā ar pieredzējušiem Latvijas dokumentālistiem - operatoru Aleksandru Grebņevu ("Māsas", "Klejotāji", "Vienu biļeti, lūdzu") un producenti Unu Celmu ("Olu kundze", "Mana Koka stāsts", "Raganu Mēnesis") filmu studijā "Fenixfilm".

Foto: Top filma "Sievietes bez vīriešiem".

Režisore Marina Nazarenko ir divu dokumentālu filmu un vairāku televīzijas raidījumu autore. Pēdējo pusotru gadu Marina atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, rūpējoties par mazo meitiņu. Viņas dzīve strauji izmainījās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad pretējā ielas pusē sāka krist bumbas. Marina kopā ar bērniem patvērās Latvijā, bet viņas vīrs palika Kijivā, kur iesaistījies armijas apgādē. Atrodoties Latvijā, režisore nespēj nosēdēt mierā un vēlas rast iespēju parādīt stāstus par ukraiņu sievietēm, kuras nonākušas Latvijā - izjauktās ģimenes un izaicinājumi ar ko viņas sastopas, mēģinot veidot šeit jaunu dzīvi, mijas ar cerībām pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Tomēr ne visām no viņām ir mājas, kur atgriezties - no Tatjanas mājām ir atlikusi tikai gruvešu kaudze un bilde telefonā, bet Ļenas pilsēta Mariupole ir nopostīta.

"Neviens cilvēks no malas nespētu izveidot tādu filmu, kādu veido Marina. Citas ukraiņu sievietes atklājas viņai kā savējai, kopā ar viņu raud uz ekrāna, uztic personīgus stāstus par ceļu prom no kara zonas,"

stāsta filmas producente Una Celma. "Ukraiņu sievietēm svešā zemē ir jātiek galā ar daudz lielāku pienākumu nastu, jo ģimenes saites ir pārrautas vai izmainītas. Šai filmā mēs koncentrējāmies tieši uz sievietēm, kurām, atbraucot uz Latviju, izjukušas ģimenes - daudzām kara zonās palicis vīrs, citām dēls, bet viena no mūsu varonēm uzņēmusies rūpes arī par vairākiem radinieku bērniem, lai sniegtu viņiem iespējas normāli dzīvot un trenēties iemīļotajā sportā valstī, kurā valda miers."

Filmā "Sievietes bez vīriešiem" būs dzirdami gan tās varoņu stāsti par karā piedzīvoto un ceļu uz drošību Latvijā, kas kalpos kā svarīgs šī laika dokuments, gan arī redzams šo sieviešu apbrīnojamais spēks, ikdienas likstas un prieki, kam viņas kopā ar ģimenēm iet cauri. 

Nepalaid garām!

Uz augšu