Lielākā daļa zina jūsu dziesmas vai vismaz piedziedājumu, bet kas tad īsti spēlē PND?

Mārcis: Man uzreiz gribas paskaidrot, ka PND ir tāds stiepts jēdziens, un spēlējošo saraksts būtu pagarš. Te es domāju biedrus, kas, piemēram, ir piedalījušies albuma ierakstā - piedziedājuši vai piespēlējuši pūšamos instrumentus. Vēl ir tie, kuri piedalījušies albumā iekļauto dziesmu tapšanā un spēlēja laikā, kad dziesmas tapa. Man ir svarīgi to uzsvērt, jo augstu vērtēju visu sniegto ieguldījumu.

Bet, ja mēs reducējam līdz tiem, kas šobrīd pamatā spēlē PND, tad tie būs - Igijs (bungas), Didzis (bass), Juris (ģitāra, madolīna, ukukele), Agris (vokāls, akordeons, fona ģitāra) un Mārcis (vokāls).

Igijs: PND spēlē. Nav svarīgi, kurā brīdī un cik. Šad tad esam pieci, šad tad desmit. Tāpat esam PND, un arī tie ekstra, kas nāk klāt uz to brīdi, viņi arī ir PND. Esam mēs, kodols, bet interesantākais ir tas, kā tas ir aizgājis, ka PND spēlējam mēs, spēlē 1150 studenti uz ģitārām savām augstskolas laika mīlestībām, un spēlē arī pie udžiņa Jāņos vieglā reibumā. PND spēlē daudzi.

Sastāvs nav mainījies labu laiku – tā ir laba zīme?

Mārcis: Noteikti! PND ir ļoti svarīgi tas, ka mēs esam draugi. Un šādā sastāvā spēlējam jau vairāk nekā 10 gadus.

Agris: Kā jau Mārcis minēja, svarīgi ir tas, ka esam draugi - kurš vismaz 10, un kurš jau vismaz 20 gadus. Uzskatu, ka liels pluss ir tas, ka tiekamies ne tikai mēģos un končos, bet bieži arī ikdienā un brīvdienās, svinam svētkus kopā ar ģimenēm.

Igijs: Esmu lasījis, ka grupas, kas ilgi spēlē kopā, iet ģimenes terapijā, lai varētu viens otru izturēt. Man atkal liekas, mūsu terapija kādreiz ir mēģi, konči, kopīgi pasākumi. Iespējams, veiksmes atslēga ir tas, ka mēs neiespringstam par kārtējā veiksmes stāsta izveidošanu, mēs darām kopā to, kas mums pašiem patīk, un ja kādam vēl patīk – it`s a match!

Jaunās paaudzes vecākie panki, kas regulāri koncertē... un pielej skatuvi ar alu?

Mārcis: Nē, nē. Pēc ierasti apspriestās klasifikācijas mēs esam vidējā paaudze. Jā - par alu uz skatuves, tā ir taisnība. Tagad laikam sanāk, ka lielākā daļa PND alu vai citu alkoholu nelieto, bet es cenšos turēt tradīciju un ne tikai pieliet skatuvi, bet arī iedzert alu. Tā tāda neiztrūkstoša PND atribūtika.

Juris: Tomēr tā alus lietošana PND ir samērā mainīga parādība. Man šķiet, ka pēdējā koncertā alus bundžu pie lūpām nelika vienīgi Didzis, bet tam jau nav iespējams izsekot – kurš, kad, ko, cik.

Agris: Nē, nu protams, mēs esam jauni (sasmējos), jo vecmāmiņa vairs neprasa, kad pieaugšu, jo saprata, ka laikam tas vēl nenotiks! Runājot par alu, bik’ jau viss ir mainījies, bet vismaz viens ir jāizlej.

Igijs: Alus uz skatuves vispār ir interesanta lieta, kas mums pašiem liekas normāli, bet laikam pret to ir vairāk nekā par to. Bet atkal ar mums ir kā ar bitēm, viss atkarīgs no - izmantošu Mārča mīļāko vārdu - modžo, šad tad ir tā, ka viss pa sauso, šad tad ar alu ir noliets viss, arī es pie bungām.

Jūsu ikdiena un aptuvenais vecums? Un nodarbošanās, ko dara PND mūziķi?

Mārcis: Izņemot Igoru, visi esam vairāk vai mazāk četrdesmitgadnieki. Igors ir nedaudz jaunāks. Protams, neesam profesionāli mūziķi un darbojamies visdažādākajās jomās. Ja mēs būtu profesionāļi mūzikā, pirmkārt, man liekas, albumus ierakstītu daudz ātrāk un gan jau arī spēlētu kaut ko citu. Par nodarbošanos: pamatā esmu tētis trīs superīgiem dēliem. Vēl esmu ceļotājs, fotogrāfs, nu un papildus darbojos uzņēmējdarbībā.

Juris: Ikdiena šobrīd paiet, arī darbojoties uzņēmējdarbībā, konsultāciju jomā, kā arī pavadot laiku ar ģimeni, priecājoties par meitu un dēlu, spēlējot mūziku.

Agris: Vecums pagaidām lielākajai daļai ir starpposmā. Tuvojamies labākajiem dzīves gadiem pēc pusaudžu vecuma.

Nodarbošanās? Nu, es daudz staigāju, tāds ir mans ikdienas uzdevums - iet un piefiksēt visādas lietas, vārdu sakot - mērnieks. 

Igijs: Kā jau svaigākās asinis grupā, mēģinu visu laiku pieskatīt, lai nekrītas ātrums un jauda. Ja nav mēģinājumu vai konču, tad pirmo dienas daļu pavadu, vadot loģistiku un noliktavu, pēc tam skriešana (patiešām daudz skrienu, jo tas ir mans otrs svarīgākais hobijs – canicross) vai cita veida fiziskā slodzīte, tad bērni, draudzene, suns – ģimene. Pa lielam - darbs labi noslogo prātu, brīvais laiks - ķermeni, man laikam tad viss ir līdzsvarā.

... bet ļoti ilgi rakstāt albumu. 12 gadi vismaz?

Mārcis: Ir ilgi. Bet pamatīgi. Lēnām, mierīgi, bez steigas un (cik nu var) bez stresa. Ar tādu pieeju mums ātrāk nesanāk.

Juris: Tā arī saucas pirmā dziesma no mūsu trešā albuma - "Lēnām, mierīgi, bez steigas". Es gan ceru, ka nākamais albums būs ātrāk kā pēc 12 gadiem, bet, kā būs, tā būs.

Agris: Iespējams, ka tas ir ilgi (protams visādi faktori to paildzināja), bet, kas ilgi nāk, tas labi nāk. Man liekas, ka tas ir labāk nekā katru gadu pa albumam!

Igijs: Hei, ja mēs izlaistu katru gadu, tad tas būtu kaut kas tāds, kas ir paredzams, zināms utt. Ir pilns ar mūziķiem, kuri katru gadu izlaiž albumu, tad vēl pa vidu izlaiž pa vienam igauniski un lietuviski, tas ir tāds mehh. Mums šis ir pasākums, albuma izdošana, fiziska dziesmu sacepšana, ierakstīšana, tas jau bija kaut kas! Šis nebija tas gadījums, kad aizbrauc uz Valmieru, saraksta visu divās dienās un viss. Kamēr atradām, kas būs gatavs rakstīt mūsu izvēlētā vietā, kamēr mēs vispār nonācām, ka rakstīsim Depo, jo startā negribējām studiju, bet nezinājām līdz galam, kur gribam rakstīt. Tad, kad sarakstījām albumu, nākamais solis, kur iespiest, kā iespiest, paši vai caur kaut ko. Tad atklāšanas koncis, kur – skaidrs, ka Pārdaugavā, bet kur konkrēti – hmmm. Un katrs šis hmm mums aizņem laiku, jo mēs esam pieci, un tie ir pieci dažādi viedokļi.

Albums ierakstīts klubā "Depo", un roku pielika Gatis Zaķis. Kā nonācāt līdz Gatim un kāpēc "Depo"? Un līdz vinila formātam mūsdienu digitālajā laikmetā.

Mārcis: "Depo" PND ir ļoti dabiska un likumsakarīga izvēle. Depo tēlaini varētu nosaukt par PND mājām. Un mans minējums ir, ja kādam būtu statistika par visiem PND končiem, "Depo" būtu vieta, kur esam spēlējuši visvairāk. Sanāk - kur tad vēl rakstīt albumu, ja ne "Depo"?

Savukārt nonākšana līdz Gatim ir garš un pārdomāts ceļš, meklējot speciālistu, kas saprot, kas ir PND, un vēl māk to ierakstīt. Man liekas, mums tas izdevās lieliski un, protams, Gatim viņa darbs izdevās perfekti.

Vinils – tas ir kaut kas īsts, liels, rokās paturams. Tas ir svarīgi.

Juris: Būs arī CD, jo ir cilvēki, kuri vēlas tieši CD, jo plati ne visiem ir kur klausīties. Sadarbība ar Gati bija lieliska - gan tehniski profesionālā ziņā, gan attieksmes ziņā, kas ir ne mazāk svarīgi kā tehniskā puse, jo ir jābūt tai "īpašajai sajūtai", rakstot albumu. Vienkārši jājūtas brīvi un labi, nevis jādomā par tehnisko izpildījumu un to, vai pirksti kustas perfekti. Un Gatis mācēja gan mūs motivēt, kad jāsaņemas, gan nomierināt, ja kāds nedaudz sastresojās. Un tādēļ arī sajūta rakstot bija tik nepiespiesta, un domāju, ka to var arī dzirdēt ierakstā.

Agris: Man divreiz nebija jāprasa, kur varētu rakstīt, ja ne studijā, viennozīmīgi tas ir "Depo". Un Gatis paveica fantastisku darbu.

Neskatoties uz digitālo laikmetu, taustāmas lietas ir vajadzīgas, un tās ir īstas, kaut vai tas, ka plate vai CD glabājas plauktā un krāj putekļus, bet tas ir svarīgi, ka tā tur ir.

Kāds, jūsuprāt, ir albums? Būs pārsteigumi? Džezs, hiphops?

Mārcis: Man liekas, pārsteigumu nebūs. Es teiktu, ka albumam ir trīs būtiskas sastāvdaļas:

- Dažādu posmu agrāk tapušas un spēlētas dziesmas, kas publikai būs jau zināmas.

- Znaki, Toro Bravo un Warps dziesmu kaverversijas, kas, iespējams, pilnīgi pamatoti būtu liekamas pie pirmās daļas.

- Jaunas, agrāk nespēlētas dziesmas, kā arī tādas, kas ir spēlētas, bet radītas pēdējā PND daiļrades periodā.

Tātad runa par pārsteigumu var būt tikai ar trešo daļu - nespēlētajām dziesmām. Runājot par jaunajām dziesmām, varbūt tās ir vienkārši atbilstošākas tam, kur mēs kā grupa un katrs atsevišķi šobrīd esam savās dzīvēs. Kādās dziesmās arī laikam ir nopietnāka noskaņa.

Juris: Es atceros Sīgala seju, kad viņš piedziedāja vokālu un izdzirdēja vienu partiju, ko nebija dzirdējis iepriekš. Tas nebija pārsteigums, bet šoks!

Agris: Albums būs lielisks. Mēs darām to, kas mums pašiem patīk, un tas ir svarīgākais.

Igijs: Tas tāpat ir, būs un paliks pankroks. Varbūt kāds teiks "ūūū, tas jau vairāk tas vai vairāk šitais, mums tas ir pankroks". Bet es domāju, ka pārsteigumi būs, jo no muzikālās puses Juris ir pacenties viskautko, kas bijis taisns, salocīt. Klausieties giču, ir interesanti!

Nevaru nepajautāt – turpināt albuma noformējumu melnbaltu, zīmētu – apzināti askētiski, vienkārši? Tai pašā laikā katrs var atrast vāciņā kādu zīmi.

Mārcis: Jā, tā bija apzināta pieeja. Ieturēties pirmā albuma noformējuma tradīcijās, tai pašā laikā dot pilnīgu vaļu māksliniecei Lāsmai Gailītei, kurai ir pašai savs skatījums uz PND. To viņa arī ielika tajā zīmējumā.

Agris: Iepriekšējo albuma vāciņu mums zīmēja Jānis Burmeisters, un sapratām, ka vajag līdzīgu stilu, bet tam jābūt mākslinieka skatījumam! Un zināju Lāsmu. Uzrunājām viņu, lai attīsta līdzīgu domu savā skatījumā par to, kādu redz PND.

Panki protestē pret sistēmu, netaisnību, valdību. Mūsdienās visi ir mazliet panki, kas protestē pret kaut ko. Valdību, pandēmiju, vakcināciju?

Juris: Par protestiem un pankiem un šo uzdoto jautājumu arī ir viena dziesma - "Stereotipi". Galvenais pārāk neieslīgt tajos.

Mārcis: Dziļš jautājums. Es sev to redzu tā, ka protesta dziļākā forma ir rīcība. Rīkoties tā, kā tu redzi par pareizu, pamatotu un taisnu. Tā, kā tu gribētu, lai tavi dēli rīkojas. Pie tam runa ir par paša rīcību. Jāņem vērā apstāklis, ka vairumā gadījumu tu nevari izmainīt pasauli, bet tu vari pats rīkoties tā, kā saredzi par pareizu pats. Tu nevari izmainīt citus, bet tu vari būt tas, kas tu pats gribi būt, rīkoties, kā gribi tu. Lūk, tas man ir panks.

Agris: Grūti tā uzreiz atbildēt! Reti iesaistos lielās aktivitātēs, kas saistītas ar protestiem utt. Bet vai tāpēc es neesmu panks?

Igijs: Mūsdienās visi ir panki, un tai pašā laikā nav neviens. Mūsu dziesmas "Vīru dzīve" vēstījums drīzāk ir tāds - okei, esi pret to un šo, bet pastāvi par savējiem, par ģimeni, par draugiem. Dziesma "Darbi pret vārdiem" - esi pret to vai šo, un esi līdz galam, arī darbos. Feisbukā viegli būt pret, bet ārpus tā? Protams, arī dziesma par A. Landmesseru, kas ir drošs, bet skumjš stāsts par to, ka, apzinoties riskus, ja esi pret, tad esi.

Jums bija hiti par Vairu, par Sprīdīti, par Pārdaugavu, silikonu. Kā tapa, top dziesmas – kāds atnes gabaliņu mūzikas, apaudzē ar tekstu un testē uz publiku?

Mārcis: Nē, mēs neko netestējam. Sataisām to, kas pašiem patīk, kā patīk, kā liekas stilīgi, kruti, un maucam. Bet par radošo praksi laikam vairāk jāprasa mūsu ģitāru virtuoziem.

Juris: Es atceros tādu epizodi, kurā Mārcis vienā mēģinājumā atnāca un pateica: "Tā, kungi, mums vajag uztaisīt dziesmu, tādu pamatīgu un par vīriem!" Tad nolasīja pāris rindiņas, un tad jau tālāk mēs ar Didzi sākām vienkārši spēlēt, un tapa "Vīru dzīve". Reizēm dziesma rodas no idejas, reizēm aizsākas no melodijas, un atkarībā no tā, kādu sajūtu un emocijas ģitāras, basa un bungu partijas rada, rodas arī teksti un ideja.

Agris: Nots pie nots, akords pie akorda, zilbe pie zilbes!

Igijs: Teksti jau arī rodas no pasākumiem, tūrēm, citiem kopīgiem pasākumiem. Mārcis kā kārtīgs dzejnieks tekstus rada no iekšējiem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem. Sarežģītākais mūsu jaunradē ir moments, kad Mārča tekstus ir jāuzstiepj uz mūzikas, ko Juris ir salicis, un Jurim patīk viskautkas, izņemot standarta četrinieks.

Albumā iekļautas Saldus grupas "Warps" un Kauguru "Znaki" kaverversijas – kāpēc tieši šīs?

Mārcis: Šīs ir dziesmas, kuras esam spēlējuši daudzus gadus, kas mums pašiem ļoti patīk. Man liekas arī publikai patīk. Likās svarīgi tās dokumentēt albumā īpaši tāpēc, ka diemžēl abas minētās grupas vairs nepastāv.

Juris: Un man, piemēram, liekas interesantāk taisīt pagrīdes grupu dziesmu kaverversijas, nevis populāru grupu un mākslinieku. Protams, mums ir arī "Sprīdītis" pirmajā albumā, arī tas ir lielisks gabals.

Agris: Lieliskiem skaņdarbiem jādod iespēja dzīvot.

Mazliet par jūsējo hitu, ko kaverēja Gacho – kā tas notika?

Mārcis: Daudz vienkāršāk, nekā kāds varētu iedomāties. Gacho vienkārši paprasīja, vai var taisīt kaverversiju "Meitenei". Un mēs, pieturoties PND pamatprincipiem, teicām - protams, ka var.

Juris: Pamatprincips ir tāds, ka mūsu dziesmas pieder tautai. Ja nu kāds vēlas dziedāt, spēlēt, tad lai dara to. Gacho dziesmā izmantoti mūsu dziesmas motīvi - daļēji teksts, melodija un ģitāras partija.

Agris: Elementāri, Mendelson! Zvana Gatis – "Gribu ierakstīt Meitenes koverīti, piecuminūšu apspriede". Aiziet! Dari, raksti!

Kāda mūzika skan jūsu ausīs ikdienā? Spotify?

Mārcis: Es ļoti ietekmējos no brāļa Didža muzikālās gaumes, un patiesībā pamatā klausos pleilistes, ko veidojis Didzis. Tas būs pamatā mūsu un vecākās paaudzes pankroks, kā arī regejs, dub. Nu, un vecie panki, kā Džo Stramers, Stiff Little Fingers, GBH.

Juris: Iespējams, ikdienas mūzikas patēriņa ziņā būšu viskardinālākais, jo ikdienā drīzāk klausos ambiento, klasisko un elektronisko mūziku. Protams, ka dažreiz arī panku, regeju, dub, metālu, bet tas ir sekundāri.

Agris: Pankroks laikam vismazāk. Viss atkarīgs no garīgā! Daudz NYHC, visādi dezņiki (death metal) ar! Bet vakar klausījos jauno rolanda če albumu.

Igijs: Es gan negribu baigi neko konkrētu teikt, bet mana pleiliste varētu būt visraibākā. Man ir elektroniskā mūzika, man ir hardbass, man ir hiphops, metāls. Mūzikas pleilistē nav tikai častuškas. Nekad nevar zināt, ko gribēšu klausīties. Bet ikdienā klausos podkāstus, jo ceļā uz un no darba jāpavada stunda. Tiem, kam trūkst dzīvē mazliet informācijas, ko apspriest pie bāra letes, iesaku, piemēram, Art of Manliness, daudz kvalitatīvas info, kas jāzina vīrietim.

Jūsu panku paaudze un jaunā panku paaudze. Ļoti aktīvi jaunieši. Ir kādas izteiktākas tendences un atšķirības?

Mārcis: Ar nožēlu jāatzīst, ka laikam es tik labi nepazīstu jauno paaudzi, lai vārētu spriest par kādām tendencēm vai atšķirībām. Man ir iespaids, ka jaunā paaudze vairāk koncentrējas uz kaut ko radoši pozitīvu – muzonu, pasākumiem. Man tas ļoti patīk.

Juris: Man ir priekšstats, ka jaunā paaudze mazāk dzer alu. Tas nav ne slikti, ne labi. Tas ir neitrāls novērojums.

Agris: Vienu brīdi likās, ka ir baigais klusums, bet pēdējos laikam trīs gadus jaunie uzradās kā no zila gaisa un dara labas lietas!

Sida Višesa diena un panku pikniks – ja vienu brīdi likās, ka panki ir retums, tad šobrīd liekas, ka viss notiek?

Juris: Panku pikniks ir izcils pasākums. Paldies Dāvim un visai komandai, kas to dara.

Mārcis: O, jā. Kā nesen sarunā ar Dambi spriedām, šobrīd ir panku scēnas aktivitātes vilnis. Pirmais bija deviņdesmitajos, tad divtūkstošo sākumā, un tad ir tagadējais vilnis. Super.

Agris: Vienu brīdi uz Sida dienu nebija grupas, ko aicināt, jaunos nemanīja. Tagad Dāvis Punx piknikā savāc kaudzi ar grupām. Tas ir labi, un ir redzams, ka panki nemirst!

Noteikti esat spēlējuši visur – kur ir bijis vislabāk, visskaļāk?

Mārcis: Man visspilgtāk palicis atmiņā festivāls "Zvērā". Tas varētu būt ap 2007. – 2010. gadiem, ja nemaldos. Tas Saldus pusē notika ar dažādiem nosaukumiem. Noteikti jāpiemin Laba Daba. Depo ir bijuši vairāki leģendāri koncerti.

Juris: "Laba daba", viens koncerts Teātra bārā, "Ezīšfestā". Tas bija pirmais kārtīgais festivāls pēc maskām un ierobežojumiem, arī Liepājā. Tādēļ arī Liepājā taisām albuma prezentācijas koncertu.

Agris: Kā minēja Mārcis, "Zvērā 2008" bija kruts koncis. Tagad grūti atminēties kādu īpašu, jo cenšamies visos spēlēt, lai tie būtu vislabākie. Protams, ne vienmēr tas sanāk, bet ir uzdevums, lai tā būtu – skaļi, ar pilnu atdevi!

Igijs: "Klang!" Tie, kas redzēja mūs, malači – man jūs žēl. Bet tas koncis bija organizatoriskā kļūda, tik daudz alkohola pirms konča nevajadzētu likt galdā māksliniekiem. Īsumā, mēs tur nodevām uguņus kārtīgus.

Savulaik jūs turpinājāt punk kustību kā redzamākā un skaļākā grupa. Ir padomā, kas būs jūsu mazbērni – mantinieki, kas nesīs karogu tālāk?

Mārcis: Man liekas, visa punk scēna šobrīd nes to karogu. Ar daudzajām grupām, daudzskaitlīgajiem un apmeklētajiem končiem, kurus paši organizē, iesaistās. Ar jauniešiem, kas iet uz šiem končiem.

Agris: Es domāju, tas jau tagad notiek, jaunie ir uzņēmuši labu tempu Latvijas punk skatuvei.

Savulaik jums bija punk veikals, tas gan bija sen – kas notika ar to?

Mārcis: Veikals bija mūsu draudzenei Kristīnei. Sīkāk nezinu, kas un kā, bet, manuprāt, tas vienkārši izbeidzās. Laikam beidzās toreizējais vilnis.

Agris: Beidzās darba laiks.

Panku kustība šodien pie mums un pasaulē – tie ir vairāk crust, ska, post punk? Kas ir modē šobrīd? Un kas notiek kaimiņos – Igaunijā, Lietuvā?

Mārcis: Man liekas, šobrīd to pasaules ietekmju ir tik daudz, ir tik daudz informācijas, avotu, mūzikas. Nav tāda dominējošā virziena – katrs ietekmējas no tā, kas viņam patīk. Un man liekas, tas arī redzams šī brīža Latvijas punk scēnā.

Par kaimiņiem vispār nemācēšu teikt. Mēs esam ļoti izteikti Latvijas grupa - kaimiņos spēlējam reizi pāris gados.

Agris: Crust laikam ir vairākumā, man tāda sajūta. Poppunk ar kaut ko darās. Gaidu labas ska grupas (pie šī jāpiestrādā "All Day Long").

Igijs: Poppanks noteikti dzīvo, un tur Treviss Barkers ar MGK cīnās par mazo bērniņu sirsniņām.

Grupas bildēs mūsdienās vairāk redzamas bārdas, nevis grebenes – kā vispār mūsdienās top, taisa grebenes? Īsā recepte iesācējam? Nav izdomātas jau uzliekamās, lai nav jāpūš laka?

Mārcis: Labas grebenes pirmā sastāvdaļa ir daudz matu uz galvas. Vismaz pa vidu galvai. Piemēram, man ar to sākas problēmas. Bet recepte jau nemainās: sakasām, akurāti veidojam, ceļam, un neizbēgami nepieciešama laka vai kāds cits fiksējošs līdzeklis.

Un tad tā sanāk - nav grebenes, bet ir bārda.

Juris: Es laikam esmu pēdējais grupā, kuram bija sakasīta grebene. Bet Agrim ir visas iespējas turpināt nest šo karogu. Mati šobrīd gari, matu dzenamā mašīnīte arī ir. Laku es atnesīšu.

Agris: Ir jau vēlme atgriezties pie grebenes, bet pašreiz man ir gari mati ar izskūtiem deniņiem, jo sāni pārāk sirmi. Bet nodomāju, gan jau ka uzradīsies lidlauks uz galvas, tāpēc pašreiz mati vēl ir gari. Un grebeni vēl varēs paspēt uz vecumdienām.

Igijs: Bārda jau tā pati grebene. Tie, kam neaug bārda, var taisīt grebeni. Kad izaug bārda, grebeni vairs nevajag.

Pasaule tik ļoti strauji mainās – kādas ir jūsu vērtības, labākās atmiņas no toreiz, un kas labs ir tagad?

Mārcis: Man liekas katrā laikā ir kaut kas labs. Un ir tik forši, ka ir tik daudz kas piedzīvots un pārdzīvots ar PND. Esmu priecīgs, ka man ir bijusi un ir tāda iespēja. Un kas tik vēl būs priekšā - tagad albuma prezentācijas konči, tad vēl un vēl!

Agris: Mums ir labākais hobijs pasaulē – PND. Bija forši, ir forši, būs forši!

Igijs: Labākās atmiņas ir tās, ko atceras citi par tevi, bet pats neatceries. Grupas kontekstā tas tā noteikti ir, vismaz čista zinu, ka tā ir attiecībā uz mani. Bet atkal mana simboliskā drosmes ūdens patēriņa dēļ baigi reti sanāk būt tam, kurš atceras spilgtāk.

Beidzot ir klāt gan albums, gan atvēršanas koncerti. Ko gaidīt, kam gatavoties - alus torte?

Mārcis: Gaidām superīgus panku lielkoncertus ar trīs Latvijas panku paaudžu piedalīšanos. Vecā paaudze – "Inokentijs Mārpls", vidējā paaudze – "All Day long" un PND, un jaunā paaudze - "Nikotīņi" un "ŠŅK". Protams, PND koncī būs jaunais albums no A līdz Z. Būs arī pārsteigumi - grupas izpildīs PND dziesmu kaverversijas. PND albuma plates, merčs. Gan PND, gan cits. Nu un neiztrūkstošā PND koncertu atribūtika - daudz pozitīvu cilvēku, alus, dejas.

Juris: "Sprīdītis" nebūs.

Agris: Nāksies atvērt pāris alus un saskandināt ar biedriem. Un viss, ko Mārcis minēja, sagaida gan mūs, gan klausītājus.

Koncertu kuriozi – noteikti tādi ir bijuši daudz un dikti – kas pašiem visvairāk palicis atmiņā?

Juris: Bija tāds gadījums, kad Ronijs (savulaik PND ģitārists) tik ļoti gaidīja koncertu, ka no priekiem laikam par daudz to alu iedzēra un pēc pirmās dziesmas paziņoja, ka labāk paklausīsies PND no zāles. Nu neko, spēlējām mazākā sastāvā.

Mārcis: Tiešām daudz un dažādi bijuši, visādi gājis. Bet man liekas, vairumā jau tie tādi draugu piedzīvojumi, kas saprotami noteiktā PND draugu kopienā. Šis tas saistās ar alu, šo to kaut kā kauns stāstīt plašākai publikai... Visvairāk atmiņā paliek tā trakā un pozitīvā rokenrola enerģija, kas rodas, spēlējot labu konci. Enerģija, kas nāk no cilvēkiem. Tā labā un pozitīvā sajūta. Rokenrols!

Agris: Ui, mamma lasīs, riskanti stāstīt :D tādas lietas var pārrunāt, sēžot krogā pie alus kausa.

Igijs: Ļoti reti nekas nenotiek. Iespējams, PND piesaista situācijas un kuriozus. Pat kāzās spēlējot varam kaut ko sastrādāt. Un, jā, mēs esam spēlējuši kāzās!

Pasaule rīt un parīt – kāda tā būs un ko tajā darīsiet?

Mārcis: Man liekas, būtu nenormāli kruta, ja mēs tā arī turpinātu spēlēt līdz galam. Vēl super būtu albumu ik pa desmit gadiem. Tad vēl kādi divi vai trīs sanāk.

Un, ja vēl to visu sanāktu izdarīt ar šiem pašiem draugiem – PND biedriem. Tad ko vēl no dzīves var prasīt!?

Agris: Jāiestāda gurķi un jalapeno pipari un jāgatavojas PND trešajam albumam. Jo daudz darba un laika tik maz. 

Igijs: Turpināsim konkrētos datumos tikties Jūrkalnē ar ģimenēm, sanāksim PND kopīgajos Ziemassvētkos, spēlēsim tur, kur esam gaidīti un aicināti, un saglabāsim tradīcijas, kuras mums ir svarīgas.

Juris: Gribētos biežāk dzīvot tā, it kā šī diena būtu pēdējā, bet tā jau nekad neliekas.

Nākamais albums aptuveni 2042. gadā?

Mārcis: Es teiktu ambiciozs, bet reālistisks mērķis. Ir uzdevums.

Agris: 2041., būsim reāli vajag ātrāk (smejas).

Igijs: Jādabū līdz 2040., jo ar romiešu cipariem sanāks XXXL (lūdzu jums neliels IQ tests!), būs riktīgi liels albums. Bet vispār jaunus gabalus radām, aizmetņi ir, bet laiks rādīs.

Noklausies albumu!