"LNSO vasarnīca 2022" atgriežas Ventspilī un priecēs klausītājus ar īpašiem ārvalstu mūziķiem

TVNET
"LNSO vasarnīca 2022" atgriežas Ventspilī un priecēs klausītājus ar īpašiem ārvalstu mūziķiem
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Šons Nikolass Sevidžs.
Šons Nikolass Sevidžs. Foto: Publicitātes foto.

No 19. līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūzikas festivāls “LNSO vasarnīca 2022” atgriežas Ventspilī, lai šogad klausītājus ar daudzveidīgu, saturīgu un dzīvīgu koncertu programmām gaidītu koncertzālē “Latvija”.

Festivāla īpašie viesi būs kanādiešu operdīva Emīlija D’Andželo un pasaulē pieprasītais pianists Andrejs Korobeiņikovs, kā arī par popmūzikas princi dēvētais Šons Nikolass Sevidžs. Dalībnieku vidū būs arī obojists Egils Upatnieks, pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Radio kora grupa. Koncertus diriģēs Andris Poga, Guntis Kuzma un Ainārs Rubiķis. Tradicionāli festivālā plānota arī īpaša programma bērniem un jauniešiem.

“LNSO vasarnīca” ir LNSO vasaras festivāls ar klasiskām un neakadēmiskām programmām. Festivāla ideja – doties prom no galvaspilsētas tuvāk citu Latvijas koncertzāļu klausītājiem. Festivāls iepriekš skatītājus priecējis gan Cēsīs, gan Rēzeknē, bet astotajā norises gadā tas atgriežas Ventspilī, kur “Vasarnīca” pirmoreiz notika 2020. gadā. Uz “LNSO vasarnīcu” aicinātas ģimenes, draugi, LNSO pastāvīgie klausītāji un visi, kas gatavi izbaudīt skaistu muzikālo programmu.

Festivāla atklāšanas koncerts “Reiha “Tuksneša mūzika” un LNSO” norisināsies 19. augustā plkst. 20.00, piedaloties pašmāju mūzikas zvaigznēm – obojistam Egilam Upatniekam, pianistam Rihardam Plešanovam, Latvijas Radio kora grupai un diriģentam Guntim Kuzmam. Santas Ratnieces klavierdarbs Muqarnas ievedīs mūs arābiski vijīgās noskaņās. Lučāno Berio moderniski spožā Sekvence obojai ļaus baudīt Egila Upatnieka virtuozo spēles tehniku, savukārt Ģerģa Ligeti etīdes klavierēm pārsteigs ar visneiedomājamākajām ritma spēlēm. Koncerts vainagosies ar vienu no spēcīgākajiem amerikāņu minimālisma darbiem — Stīva Reiha "Tuksneša mūziku", kur pāri tumsai un iznīcībai — gaisma.

20. augustā plkst. 20.00 koncertā “LNSO un Prometejs” orķestris diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņos Artura Maskata partitūru My river runs to thee…. Partitūras nosaukumu komponists aizņēmies no Emīlijas Dikinsones dzejas panta. Upe šajā gadījumā simbolizē brīvību, dzīvību un mīlestību. Savukārt koncerta nosaukums aizgūts no Aleksandra Skrjabina neilgās dzīves nogalē sacerētās grandiozās un filozofiska misticisma pilnās simfoniskās poēmas "Prometejs". Te klavierpartijā rādīts īsteni heroisks tēls, kas pretnostatīts orķestrī zīmētajam bezgalīgajam kosmosam. “Prometejam” izskanēt palīdzēs Andrejs Korobeiņikovs – viens no harismātiskākajiem mūslaiku jaunajiem pianistiem. ​Andrejam bijusi laime sadarboties ar daudziem pazīstamiem mūziķiem, tajā skaitā diriģentu Tjerī Fšeru, pianistu Borisu Berezovski, trompetisti Tīnu Tingu Helsetu u. c. Viņš uzstājies prominentos Francijas, Beļģijas un Šveices festivālos.

20. augustā plkst. 22.00 āra skatuvē uzstāsies Šons Nikolass Sevidžs (Sean Nicholas Savage). Par Šonu kāds mūzikas kritiķis izteicies, ka viņš ir "labākais šīszemes dziesmu un tekstu autors kopš laika, kad "Nīls bija jauns”” (vārdu spēle ‘since Neil was Young’). Par šo vārdu patiesumu liecina gan divpadsmit līdz šim izdoto pilnmetrāžas albumu dziesmas, gan Šona skatuves klātbūtne koncertos, pēc kuriem telpā šķiet palicis gabaliņš viņa paša. Ventspils koncertā Šons Nikolass Sevidžs muzicēs kopā ar LNSO stīgu ansambli, pirmoreiz izpildot savas oriģināldziesmas komponista, mūziķa, Grammy balvas ieguvēja Ouena Paleta (Owen Pallett) aranžijās. Ieeja koncertā bez maksas.

Festivāla noslēdzošajā dienā, 21. augustā, plkst. 17.00 pirmo reizi uz Latvijas skatuves kāps spilgtā itāļu izcelsmes kanādiešu dziedātāja Emīlija D’Andželo (Emily D'Angelo). 2018. gadā viņa debitēja uz Ņujorkas Metropoles opernama skatuves. Tajā pašā gadā viņa piedzīvoja savu izšķirošo starptautisko izrāvienu, kļūstot par pirmo konkursanti, kas ieguvusi visas četras galvenās balvas Operalia konkursā. Ar pārsteidzošo skatuves klātbūtni, vokālo autoritāti un izteiksmīgo mākslinieciskumu Emīlija D’Andželo iekarojusi operas un koncertu pasauli. Monreālas laikraksts Le Devoir D’Andželo raksturoja gluži vienkārši kā "fenomenu".

“LNSO vasarnīcas” noslēguma koncertā māksliniecei uz skatuves pievienosies ne tikai LNSO, bet arī vēl kāds pasaulē pieprasīts mūziķis – latviešu diriģents Ainārs Rubiķis, kurš kopš 2018. gada ir Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs.

Koncertā dzirdēsim Albana Berga skaistās “Septiņas agrīnās dziesmas”, kā arī kompozīcijas no Emīlijas D'Andželo pērn izdotā albuma enargeia. Albums veltīts viduslaiku mūķenes, mistiķes, zintnieces un komponistes Bingenes Hildegardes fascinējošai personībai. Šī būs viena no pirmajām reizēm (ja ne pati pirmā), kad Emīlija D’Andželo sava jaunā albuma dziesmas atskaņos uz skatuves.

Mazākiem “LNSO vasarnīcas” apmeklētājiem tiks rādīta muzikālā pasaka “Kaķpēdiņu skola”, kas veidota ar leģendārā ventspilnieka Herberta Dorbes tekstu. Stāstnieks būs Artūrs Putniņš, izrādes režisors ir Edgars Niklasons. Savukārt pusaudžiem un pieaugšanas jautājumiem būs veltīta dejas izrāde, kurai mūziku komponējis Rihards Zaļupe un horeogrāfiju veidojusi Liene Grava.

“Prieks, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un festivāls "LNSO vasarnīca" šogad atgriežas Ventspilī. Jo lielāks ir gandarījums, ka festivāla programmu esam spējuši veidot kopā. Rezultātā vienkopus pulcēsies izcili mūziķi, kas caur skaļā un savam laikam drosmīgā mūzikas valodā tapušiem darbiem mums stāstīs par šodienu un, iespējams, ļaus ieskatīties rītdienā. Un tur mums aiz visa, kas tik vien kā putas un ļembasts tirgus laukumā, katram izmisīgi cīnoties par uzmanību, gribas ieraudzīt cerību, vispārcilvēcisko un pa īstam skaisto. "LNSO vasarnīca" lai kļūst par pavēni saules un tik bieži nebūtiskā sakarsētiem prātiem,” saka koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetveikalā.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu