Hermanis raksta: "Mani sauc Alvis Hermanis, bet man ir jautājums, kuru gribētu jums uzdot visas Latvijas sabiedrības vārdā. Jo šis ir vissvarīgākais jautājums, kurš šai vēstures brīdī interesē mūs, visus Latvijas iedzīvotājus.

Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus? Ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā?

Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām, mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā. Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums, - lai tā būtu."

Viņš uzsver - ja reiz iedzīvotāji amatpersonām ir uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, tiek gaidīts, ka instruēs arī iedzīvotājus, kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes šādā iespējamas krīzes brīdī.

"Mēs saprotam, ka varianti var būt dažādi - konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums, vai kodolkara pārsteigums. Pie visiem šiem variantiem cilvēku reakcija būs tikai un vienīgi panika.

Mēs pieņemam, ka panika ir tieši tas, no kā būtu iespējams izvairīties, ja katrs no mums, arī civilajiem, zinātu - kā konkrēti rīkoties un ko pasākt. Kā zināms, 24. februāra rītā tieši panika bija tā, kas paralizēja uz vairākām dienām Ukrainas sabiedrību."

Hermanis vēsta, ka sarunājās ar kādu Lietuvas valsts teātra direktoru, kurš pastāstīja, ka pirms divām nedēļām Lietuvas valsts aizsardzības ministrijā notika visu lielāko iestāžu vadītāju sapulce, kur viņi tika instruēti kā viņu darbiniekiem rīkoties pie dažādiem pēkšņu Krievijas uzbrukumu variantiem.

"Piemēram, visiem tika izstāstīts, ka vislielākā kļūda būtu sēsties savās mašīnās un censties evakuēties, jo tas paralizētu ceļus (tas tikai viens piemērs).

Es saprotu, ka varbūt grūti ir noorganizēt visas tautas kopsapulci, bet jums tomēr vajag izdomāt veidu, kā mūs visus informēt un sagatavot iespējamai situācijai, kuru ukraiņi piedzīvoja, pamostoties kādā jaukā rītā.

Es ceru, ka saprotat - šī vēstule nav nekāda panikas sēšana, bet normāls jautājums, lai pasargātu mūsu bērnus, radiniekus un mūsu vadīto iestāžu darbiniekus," viņš raksta.

Kopš 24. februāra, kad Krievijas okupantu spēki iebruka Ukrainā, Alvis Hermanis aktīvi iestājas pret Krieviju, paužot savu viedokli, ka Krievijas lielvaras ir pamatots drauds arī Latvijai. Tāpat arī vēstīts, ka Hermanis savas nostājas dēļ ir saņēmis arī draudus ar fizisku izrēķināšanos.