Pabriks atbildes vēstulē uzsver, ka Latvijā par valsts aizsardzības prioritāti ir izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. "Tas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.

Šī sistēma paredz, ka krīzes situācija ir pārvarama, ja valsts un sabiedrība rīkojas kopā. Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt.

Krīzei sagatavojušies indivīdi, dienesti, kopienas un valsts ir psiholoģiski mierīga sabiedrība ar iepriekš skaidri zināmu rīcības plānu."

Aizsardzības ministrs norāda, ka katras ministrijas atbildībā ir organizēt iekšējās resoriskās krīzes vadības mācības, lai katra ministrija definētu savas nozares iestāžu uzdevumus darbībai krīzes (kara) laikā un pārbaudītu esošo krīzes reaģēšanas plānu darbības, kā arī konstatētu nepieciešamos uzlabojumus.

Hermanis savā vēstulē valsts amatpersonām uzdeva jautājumu par teātru informēšanu krīzes situācijas gadījumā, uz ko Pabriks atbild, ka šāds uzdevums tika dots arī Kultūras ministrijai, kā atbildīgajai institūcijai par savu padotības iestāžu un to darbinieku apzināšanu un informēšanu par darbībām krīzes situācijā un reaģēšanas plānu izstrādi, kā arī attiecīgo mācību organizēšanu.

Tāpat Pabriks vēstulē min, ka Aizsardzības ministrija (AM) ir gatava noorganizēt arī Latvijas teātriem konsultācijas par sagatavošanos krīzēm, ja Kultūras ministrija izrādīs šādu interesi.

Tāpat ministrs vēstulē izceļ, ka AM esot organizējusi ap 100 dažādu formātu un līmeņu konsultāciju par sagatavošanos krīzes situācijām, uzsverot, ka jūlijā norisināsies apmācības augsta līmeņa amatpersonām, tostarp vadošo mediju redaktoriem, uzņēmējiem, viedokļu līderiem. Tāpat Pabrikam šķita svarīgi pieminēt, ka sarunu festivālā LAMPA darbosies ministrijas "Drošā telts", kurā noritēs dažādas diskusijas, piemēram, "Vai Latvijā esam drošībā?", "Krīze – vai Tu esi tai gatavs?".

Atbildot uz Hermaņa bažām par sabiedrības sagatavotību, Pabriks uzsver par AM sagatavoto bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", ar kuru katram ir pienākums iepazīties, lai būtu spējīgi noturēties pirmās krīzes dienas – vismaz 72 stundas, tostarp arī sakārtojot ārkārtas gadījumu somu.

"Aizsardzības ministrija turpinās sabiedrības informēšanu, jo drošības jautājumi mūsu ikdienā būs aktuāli vēl ilgi," vēstules noslēgumā raksta Pabriks.

Jau vēstījām, ka Alvis Hermanis sabiedrības vārdā vērsās pie valsts amatpersonām, taujājot pēc konkrēta rīcības plāna X stundas gadījumā. "(..) Šis ir vissvarīgākais jautājums, kurš šai vēstures brīdī interesē mūs, visus Latvijas iedzīvotājus.

Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus? Ko konkrēti katram no mums darīt X stundas gadījumā?

Atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas valdībām, mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā. Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums, - lai tā būtu."

Hermanis vēstulē uzsvēra - ja reiz iedzīvotāji amatpersonām ir uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, tiek gaidīts, ka instruēs arī iedzīvotājus, kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes šādā iespējamas krīzes brīdī.