"Reiz uzaicinājām slavenu franču dīdžeju, kura pseidonīms bija “Mad Dog”. Tas jau par kaut ko liecina.

Dīdžejam bija jāorganizē reiva ballīte, tolaik tās nāca modē. Noīrējām ārkārtīgi jaudīgu skaņas aparatūru, es vairākas dienas braucu pa Cēsu mikrorajoniem un cilvēkus brīdināju, ka, iespējams, sestdienas naktī būs ļoti skaļi.

Mēs bijām gatavi dažādiem pārsteigumiem, jo pēc pēdējās reiva ballītes, ko “Mad Dog” organizēja Itālijā, nelielā kūrorta pilsētiņā, vietējais mērs atkāpās no amata.

Bijām noalgojuši apsardzi, bija metāla detektori, un tā tālāk.

Aptuveni pusstundu pēc reiva sesijas sākuma auditorija sāka iet ārā, pēc stundas bija palikusi tikai un vienīgi festivāla radošā komanda, kas pacietīgi sēdēja, tā sakot, uz saviem soliņiem.

Vienos naktī, kad nolēmu pasākumu pārtraukt, pār pilsētu atskanēja šaušalīgs “Mad Dog” sauciens – “Good night, capital of darkness!” Toties tas bija liels skandāls, un festivālam tie piestāv.

Tad nu mums kādu laiku bija Cēsis - “capital of darkness”... Otrs bija vairāk tehnisks “disaster”.

Ar projektu “Tīrkultūra” organizējām 36 stundu mūzikas performanci, kur grupas mainītos viena pēc otras, kam sekotu avangarda kino seansi.

Mēs neaprēķinājām to, ka cilvēki fiziski nevar izturēt 36 stundas.

Otrajā dienā, filmu retrospekcijas laikā, sēdēja tikai filmu programmas kurators, daži mākslinieki no ārzemēm un es," par piedzīvoto Cēsu mākslas festivālā stāstīja Juris Žagars.

Pilno interviju lasi tiešsaistes žurnālā KLIK šeit: