Rokoperas “Kaupēn, mans mīļais!” “dzīve” ilgusi nu jau vairāk nekā 20 gadus. Vēl 2000. gadu sākumā Liepājas teātrī skatītājiem bija tā unikālā iespēja vaigā redzēt dziedātāja Mārtiņa Freimaņa līdz kaulam patieso un izjusto Kaupēnu, viņam blakus meistarīgs bija arī aktieris – otrs Kaupēns Ivars Stonins. Viņš nu jau 20 gadus dzīvo un strādā ārzemēs un no teātra ir aizgājis pavisam. TVNET tikās ar uzvedumā zīmīgās Dzejnieka lomas izpildītāju, populāro mūziķi Zigfrīdu Muktupāvelu, kurš savam Dzejniekam veltījis vairāk nekā 20 gadus, arī jaunākajā Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokoperas versijā. Dzejnieks, tā ir viņa mūža loma, atzīst mūziķis. 12. augustā skatītājiem būs iespēja vēl pēdējo reizi dzīvot līdzi krāšņajai rokoperai, un to šoreiz izrādīs brīvā dabā, Siguldas pilsdrupu estrādē. Tad gan – viss. Par izrādi, dzimto pilsētu Siguldu un mūsu sabiedrības tumšākajām izpausmēm – sarunā ar Zigfrīdu Muktupāvelu.

“Kaupēnu” radīja, lai uzrautu kājās visu trupu un ieviestu ticību Liepājas teātra dzīvotspējai. Mārtiņš Freimanis – nu, viņš bija tīrradnis. Kā cilvēks, kurš apdāvināts no Dieva, viņš to darīja absolūti brīvi un iemiesojoties tēlā. Tā, kā to nevarēja izdarīt neviens cits. To nevar iemācīties teātra studijā vai augstskolā. Savukārt Ivars Stonins bija ļoti meistarīgs. Viņam gan bija sakritības, arī ģimenes dzīvē, kas viņu ļoti aizskāra šīs lomas sakarā. Arī Ivars toreiz bija savā augstākajā radošajā lidojumā.