Svētki tiek rīkoti, lai saglabātu latviešu kultūru un tradīcijas, stiprinātu latvisko identitāti un veicinātu tās ilgtspēju diasporā. Īpašs uzsvars šogad likts uz jauniešu iesaisti, nododot Dziesmu un deju svētku tradīciju nākamajām paaudzēm.

Trešo Eiropas Latviešu kultūras svētki, kuru devīze ir "Daba. Dvēsele. Sirdslietas", pulcēs 41 kolektīvu no visas pasaules. Starp dalībniekiem būs koru dziedātāji, folkloras kopu dalībnieki, orķestru mūziķi, jaunie mākslinieki, teātra trupu aktieri no Īrijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Itālijas, Somijas un Latvijas. Savukārt svētku tirdziņš vienuviet pulcēs tirgotājus un amatniekus.

Svētku laikā deviņās vietās Bredfordā notiks folkloras, deju, kora un kamermūzikas koncerti, literārā pēcpusdiena, bērnu pasākumi, Latvijas filmu un teātru izrādes, izstādes, rokmūzikas koncerts un dalībnieku zibakcijas.

Svētku kulminācija būs "Lielkoncerts" Svētā Džordža zālē ar 1400 skatītāju vietām, kurā piedalīsies Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce (P), Ārlietu ministrijas un diasporas organizāciju pārstāvji, koru un deju virsvadītāji, svētku dalībnieki un viesi. No Latvijas svētkos piedalīsies diriģents Mārtiņš Klišāns, kurš šogad ir Eiropas Latviešu kultūras svētku koru virsvadītājs.

Svētku rīkotāji norādīja, ka vietu skaits uz maksas pasākumiem ir ierobežots un, ņemot vērā augstās izmaksas, visus interesentus uzņemt nebūs iespējams. Tomēr arī tiem, kas nepiedalīsies maksas koncertos, būs iespēja apmeklēt virkni bezmaksas koncertu un pasākumu, tostarp piedalīties atklāšanas svētku gājienā.

Latviešu dziesmas un dejas Eiropā skan jau kopš trimdas gadiem. Pirmie vispārējie Eiropas Latviešu dziesmu un deju svētki notika 1964.gadā Hamburgā, un to idejas autors bija diriģents un komponists Alberts Jērums. Turpmākie svētki norisinājās Hanoverā (1968), Ķelnē (1973), Londonā (1977) un Līdsā (1982), bet pēdējais šāda formāta sarīkojums notika Helsingborgā 1989.gadā.

Kā tradīcija jaunā veidolā Eiropas Latviešu kultūras svētki tika atjaunoti 2015.gadā Briselē, kam sekoja svētki 2018.gadā Dublinā.