Ļoti bieži šo filmu kategorijās ir uzvarējušas vai tikušas nominētas filmas no Skandināvijas valstīm, Francijas, Beļģijas, daudz retāk no Austrumeiropas, tikai vienu reizi – no Bulgārijas un Melnkalnes.
Eiropas Kinoakadēmija pēdējos gados par labākajām Eiropas komēdijām atzinusi tādas populāras filmas kā “Kvadrāts” (2017), “Staļina nāve” (2018), “Favorīte” (2019) un “Triumfs” (2020).
Komēdijas žanrs Latvijā nereti saistīts ar zemākas kvalitātes kino valodas zīmi gan attiecībā uz kino valodu un sižetiskiem risinājumiem, gan uz tehniskām kvalitātēm, lai gan tā nav taisnība – arī Latvijā gan vēsturiski, gan arī pēdējo gadu laikā arvien biežāk notiek atgriešanās pie komēdiju veidošanas.
“Latviešu komēdija ir “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Un viss, kas no tā izriet.
Tā laika citāti un tā laika aktualitātes. Es pat nevaru iedomāties, kas ir tāda pārlaicīga komēdija, kas būtu par tādām lielākām aktualitātēm. Līdz šim, es gribētu teikt,” saka komiķis Jānis Skutelis.
Aptaujājot Latvijas kino kritiķus un zinātniekus, viņi par visu laiku labākajām latviešu komēdijām atzinuši tādas filmas kā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (režisors Jānis Streičs, 1981), “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (režisors Gatis Šmits, 2010), “Emīla nedarbi” (režisors Varis Brasla, 1985), “Ūdensbumba resnajam runcim” (režisors Varis Brasla, 2004), “Kolka Cool” (režisors Juris Poškus, 2011), “Kriminālās ekselences fonds” (režisors Oskars Rupenheits, 2018), “Ceļojums uz Tukumu” (režisors Andrejs Ēķis, 1992), “Četri mielasti” (režisore Liene Linde, 2012), “Tās dullās Paulīnes dēļ” (režisore Vija Beinerte, 1979), “Dāvana vientuļai sievietei” (režisors Ēriks Lācis, 1973), “Sviests” (režisori Roberts Vinovskis un Arnis Kundziņš, 2001), “Pitons” (režisore Laila Pakalniņa, 2003), “Kurpe” (režisore Laila Pakalniņa, 1998), “Tizlenes” (režisore Marta Elīna Martinsone, 2021), “Septiņas neveiklas seksa reizes” (režisore Liene Linde, 2016), “Uztuptēva pēdējie piedzīvojumi Rīgā” (režisors Roberts Vizbulis, 1924) un “Raganu mēnesis” (režisore Una Celma, 2012).