LMS prezidents norādīja, ka Breģis bija nozīmīgs mākslinieks, kuram bija raksturīga pašaizliedzīga, nepiekāpīga attieksme radošajā darbā tēlniecībā. Breģa uzskati iezīmējas arī autora dzejā un publikācijās presē, uzsverot profesionālās mākslas stilistikas tīrību un izklāstot mākslinieka radošo pārliecību.

LMS prezidents atzīmēja, ka pagrieziena punkts Breģa daiļradē bija dalība Mālpils granīta tēlniecības simpozijā 1977.gadā, kur mākslinieks piedalījās kopā ar domubiedriem, tēlniekiem Induli Ojāru Ranku, Ojāru Arvīdu Feldbergu, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu Raiti Bēci, publiski apliecinot sevi jaunatklātajā tēlniecības veidā - plenēra tēlniecībā, radot darbus tiešās kalšanas tehnikā bez saskaņota modeļa, ārpus valsts nodrošinātām darbnīcām. Breģis ar kolēģiem veica apjomīgu projektu - personīgo darbnīcu izbūvi un tēlniecības parka izveidi Mārupītes krastos Bieriņos, Rīgā.

Laikā no 1958. līdz 1962.gadam Breģis mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Dekoratīvās tēlniecības nodaļā, apgūstot profesionālās zināšanas un prasmes pie izciliem pedagogiem - arhitektes Martas Staņas, zīmēšanas pedagoga, gleznotāja Vitālija Karkunova, Nikolaja Petraškeviča, tēlniekiem Meijera Fūrmaņa, Ojāra Siliņa, scenogrāfa Imanta Žūriņa.

Sekojot uzstādījumam par mākslas pieejamību, RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas beidzēji, tostarp Breģis diplomdarbā veidoja bijušā Rīgas Politehniskā institūta bērnudārza pārbūvējamās ēkas fasādei un zālei dekoratīvos ciļņus ar dzīvnieku un augu motīviem, dārza baseina noformējumu. Arī citu nodaļu audzēkņi diplomdarbu tēmas izvēlējas ambiciozas, iezīmējot spēcīgu un aktīvu jauno mākslinieku paaudzi.

Laikā no 1967. līdz 1968.gadam Breģis darbojās radošās industrijas uzņēmumā "Daiļrade" sadarbībā ar uzņēmuma galveno mākslinieci, keramiķi Kaivu Elliņu.

1968.gadā Breģis sāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļā Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozarē un 1974.gadā to absolvēja ar diplomdarbu "Kritušiem varoņiem".

Latvijas Mākslas akadēmijā Breģis studēja pie nozīmīgiem tēlniekiem. Pie tēlnieka Valda Alberga 1974.gadā diplomdarbu veidoja gan Breģis, gan pazīstami medaļu un monētu mākslinieki - Ligita Ulmane-Franckeviča, Jānis Strupulis un Guntis Tiltiņš. Jauno mākslinieku radošos meklējumus LMA pedagogi uztvēra pretrunīgi.

Tiešās kalšanas metodi Breģis apguva LMA vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā "Siļķēs", Cēsīs un patstāvīgi tēlnieka Harija Sprinča darbnīcā Šampēterī, Rīgā.

Mākslinieks apguva 20.gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados populāro granīta tiešās kalšanas metodi Harija Sprinča darbnīcā, kurā viņš darbojās kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani-Franckeviču, Vilni Titānu, Viju Ilzi Dzintari, Bruno Strautiņu un citiem.

Pateicoties šīs neformālās tēlnieku grupas radošajiem meklējumiem, tapa daudzveidīga, individuāla autoru stilistiskā valoda, kas arī Latvijas skulptūrā veicināja iepriekš valdošā "skarbā stila" nomaiņu. Praksē 20.gadsimta septiņdesmitajos gados atjaunojās vairāki tēlniecības žanri un tematika, aktualizējās modernisma plastiskā formveide un postmodernā domāšana ar filozofisku zemtekstu.

Pēc LMA absolvēšanas Breģis sāka pedagoga darbu RLMV, kur līdzās strādāja radoši spēcīgi kolēģi. Jaunās pedagogu paaudzes tēlnieki bija izstrādājuši novatorisku, no nacionālās etnogrāfijas un antīkās Grieķijas un Romas būvplastikas elementu tehniskās kopēšanas atšķirīgu tēlniecības priekšmeta pasniegšanas metodi. Apmācība tika balstīta modernisma formveidē un kompozīcijas uzbūvē, tomēr apmācības kvalitāte un mērķi nonāca pretrunās ar skolas "amatniecisko raksturu".

Breģis 1975.gada iestājās LMS Jauno Mākslinieku apvienībā un 1978.gadā tika uzņemts par LMS biedru ar tēlnieku Bruno Strautiņa, Zigrīdas Džoanas Rapas un Turaidas muzeja Dainu kalna skulptūru autora Induļa Ojāra Rankas rekomendācijām.

Mākslinieks aktīvi darbojies LMS. Kopā ar tēlniekiem Ligitu Ulmani-Franckeviču, Ojāru Aivaru Feldbergu, Juri Zihmani, Dagniju Nīcmani, Vilni Titānu, Kārli Dani, Aivaru Gulbi, Jāni Aivaru Karlovu, Kārli Baumani un citiem izveidoja LMS Tēlnieku apvienību (TA) un bija tās vadītājs. TA tika izveidota 1986.gadā bijušās LMS Izstāžu zāles "Tēlnieku nams" Rīgas pils ēku kompleksā un bija aktīva, izstādes un simpozijus rīkojoša LMS tēlnieku kopa.

1984.gadāBreģis bija iekļauts LMS "Mākslas dienas" nozīmīgās izstādes "Daba. Vide. Cilvēks" rīcības grupā kopā ar kritiķi Pēteri Bankovski, māksliniekiem Jāni Borgu, Juri Gagaini, Pēteri Martinsonu, Juri Petraškeviču, Jāni Pipuru, Arvīdu Priedīti, Gunti Stirnu, Valdi Celmu, Juri Jurjānu, vadītāju Laimoni Šēnbergu.

20.gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Breģis aktīvi veicināja LMS "Mākslas dienu" sporta - basketbola aktivitātes, kurās piedalījās mākslinieki, grafiķi Imants Krepics, Arnolds Krēsliņš, gleznotāji Jānis Anmanis, Imants Luters, tēlnieki Nikolajs Petraškevičs un Breģis, interjera mākslinieks Valdis Majevskis, dizainers Uldis Baltutis un citi, spēlējošais treneris bija LMA pasniedzējs Verners Jekšiņš.

Tēlnieks Breģis strādājis portreta, ainavas, animālijas žanrā, veidojot dekoratīvas modernisma formveides kompozīcijas. Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1971.gada, sākotnēji ar medaļām un plaketēm bronzā, vēlāk ar mazās formas darbiem granītā.

1979.gadā Breģis kopā ar Ligitu Ulmani-Franckeviču un Veru Veisu rīkoja tēlniecības izstādi Republikāniskajā Zinību namā. Mākslinieks piedalījies Baltijas Tēlniecības kvadriennālēs "Rīga", kolhoza "Ezerciems" skulptūru dārza izveides konkursā un izstādē kopā ar tēlniekiem Jāni Aivaru Karlovu, Induli Ojāru Ranku, Aivaru Gulbi, izstādē "Laikmets. Tēlniecība. Stāsti", "Ceļš", tēlniecības simpozijā Mālpilī.

Breģis piedalījies arī 1.Rīgas granīta tēlniecības simpozijā Mārupītes dabas parkā, Rīgā, tēlnieka Jura Švalbes rīkotajos tēlniecības simpozijos "Raganu parkā". Bieriņos, Codes ielā, Rīgā ir apskatāma Breģa akmens tēlniecības darbu pastāvīgā ekspozīcija.

20.gadsimta septiņdesmitajos gados mākslinieks Breģis strādājis LMS Mākslas fonda kombināta "Māksla" administrācijā, bet vēlāk izjutis nepieciešamību veikt tikai radošo darbu. Mākslinieks veidojis nelielus memoriālās tēlniecības darbus LMS Tēlnieku sekcijas darbnīcās "privātais sektors" Gaujas ielā 5.

"Privātais sektors" bija vieta, kur LMS tēlniekiem 20.gadsimta sešdesmitajos un deviņdesmitajos gados bija iespēja radīt dažādu veidu un žanru darbus brīvi, bez kombinātā reģistrēta pasūtījuma un valsts, pašvaldības dienestu kontroles.

20.gadsimta beigās Breģis apzināti novērsās no akmens tēlniecības darbu izpildes LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā "Māksla" un savus darbus granītā centās realizēt pats, bez akmeņkaļu piesaistes, tikai savā darbnīcā vai tēlniecības simpozijos.

Nozīmīga bijusi mākslinieka aktīvā darbība kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Breģis veicināja LMS Tēlnieku sekcijas un Tēlnieku apvienības pārveidi par tēlnieku kopu, piedalījās biedrības "Latvijas Tēlnieku centrs" darbībā. Mākslinieks kopā ar kolēģiem domāja par latviešu tēlniecības likteni, atbalstīja LMS SIA "Latvijas tēlnieks" izveidi, kas darbojās LMS īpašumā Gaujas ielā 1, Rīgā.

1988.gadā tēlniekam tika piešķirta LPSR Ministru padomes prēmija par Baldones kinoteātra projekta realizāciju. Breģa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Izsakām dziļu līdzjūtību tēlnieka Breģa tuviniekiem un kolēģiem.