Taču, protams, visur valdīja partijas biedri, – un tālāk jau viss atkarīgs no cilvēciskajām īpašībām. Avīzei tika atsūtīti divi raksturojumi. “Latvenergo” – kā ar laiku pārdēvēja sākotnējo Valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums”, kura Tehniskās daļas priekšnieks ilgstoši bija bijis Fricis Rudzītis - par viņa radītajām Latvijas elektrolīnijām un apakšstacijām vispār neko neminēja.
Tikmēr no Latvijas Valsts universitātes, kurā nelaiķis beidzamos astoņus gadus plašās zināšanas nodeva studentiem, gan rakstīja par viņa neiedomājamo kompetenci un pieredzi, par biedriskumu un izpalīdzību.
“Latvenergo” vadošo partijas darbinieku negatīvā nostāja pret Frici Rudzīti palika un saglabājās visu padomju periodu, viņu čakli aizmirstot, un nākamie par viņu neko nezināja. Jo viņš esot „kalpojis fašistiem”. It kā elektrolīnijas neizmantotu, lai kādi laiki.
Skaidrs, ka viņš strādāja i vācu laikā, i padomju laikā, un savu darba dzīvi sāka brīvvalstī. Kā jau cilvēks, kurš dzimis trīs gadus pirms 20. gadsimta. Un kurš visu, ko zināja, atdeva Latvijas elektrībai. Tas ir tik konkrēti, kā jau fizika, bet viņa dzīvi caurcaurēm traucēja politika.