Pirmo reizi filmē ārpus pilsētas

Strādājot pie filmas “Sema ceļojumi”, režisora Aika Karapetjana ideja bija radīt filmu, kurā viņš varētu piedzīvot ko tādu, ko nebija izdevies īstenot nevienā no iepriekšējām filmām – gan žanriski, gan no filmēšanas procesa viedokļa.

“Šeit mums bija dzīvnieki, galvenais aktieris – ārzemnieks, pilnīgi neurbāna vide. Es nekad neko nebiju filmējis ārpus pilsētas. Atceros, kad biju jauns, teicu, ka nekādā gadījumā nefilmēšu filmu laukos.

Tomēr pagāja laiks, un es sapratu, ka ir pienācis brīdis, kad tas jāizdara. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visiem stāstīju, ka to nedarīšu,” atklāj režisors.

Filmas scenārija aizmetnis – jau vairāk nekā pirms 10 gadiem

Kā izrādās, filmas scenārija pirmais uzmetums tapis jau vairāk nekā pirms 10 gadiem, un tieši cūku faktors licis tam atdzimt uz kino ekrāniem.

Režisors stāsta: “Toreiz es uzrakstīju nelielu trītmentu, bet pēc tam kaut kā atmetu vispār malā un aizmirsu.

Dažus gadus vēlāk lidmašīnā lasīju grāmatu – stāsts bija par kādu fermeri, kurš gribēja pārdot savu cūku, jo tā viņam koda. Un tajā brīdī es sapratu, kā tieši pietrūkst manā stāstā – cūku!

Stāsts bija vairāk par ģimeni, bet man tomēr gribējās veidot tādu mūsdienīgu vēsturi. Tajā brīdī sapratu, ka vajag vienu negaidītu pavērsienu, kas ļoti nepiestāvētu tieši tai fabulai, un tāpēc arī sāku tajā integrēt cūkas, kā rezultātā stāsts jau bija daudz vieglāk attīstāms.

Vēlāk, kad scenārijam pieslēdzās arī scenārists Aleksandrs Rodionovs, viņš izteica ideju par Odiseju un Kirki, par ko es nebiju iedomājies. Kirke deva speciālu dzērienu vīriešiem, lai viņus pārvērstu par cūkām.

Tā arī bija pēdējā atslēga filmas scenārija fināla versijas tapšanai un nonākšanai uz kinoekrāniem.”

Līdzība Odiseja un Kirkes tēliem – pamats aktieru izvēlei

Stāstot par galveno aktieru izvēli, režisors Aika Karapetjans atklāj, ka viņam svarīgi bijis ne vien tas, lai aktieris uz ekrāna būtu interesants, bet zināmai līdzībai bija jābūt arī ar mitoloģiskajiem tēliem Odiseju un Kirki.

“Kevinu es zināju pirms tam, biju redzējis dažās filmās. Man bija priekšstats – kāds aktieris viņš ir.

Turklāt viņš ir vizuāli interesants, uz viņu ir interesanti skatīties, un tā ir ļoti reta īpašība aktieriem. Tu vari būt izcils aktieris, bet kinofilmā tu vari būt ļoti garlaicīgs.

Un dažreiz atkal ir slikti aktieri, kuri tomēr ir ļoti interesanti tieši uz ekrāna, ir interesanti uz viņiem skatīties. Arī pārējos aktierus meklējām tādus, lai tie būtu autentiski videi. Piemēram, atceros, kastinga laikā atnāca Laura Siliņa, un es jau pēc piecām sekundēm sapratu, ka viņa būs manā filmā, jo viņai ir ļoti specifiska seja, ļoti neparasta latviešiem.

Viņa arī ļoti atgādināja grieķu sievieti, jo filmas pamatā ir “Odisejas” stāsts par Kirki un Odiseju.

Odiseju bija nedaudz vieglāk atrast, es vairāk uztraucos, vai mēs atradīsim Kirki. Kad atnāca Laura, man bija pārliecība, ka viņai jābūt šajā filmā, šajā lomā,” atklāj Aiks Karapetjans.

Tikai cilvēki cūkas padara par dumjiem un netīriem dzīvniekiem

“Sivēns – nebija izvēle, ko iedeva, to arī nofilmējām. Kastingu netaisījām,” atklāj režisors, norādot, ka strādāt ar dzīvniekiem bijis vieglāk nekā ar cilvēkiem.

“Dzīvnieki jau no otrā dubla atceras, kas jādara.

Pirms filmēšanām mēs ar producentu Gintu Grūbi daudz runājām par dzīvniekiem, kā tiksim galā ar viņiem.

Toreiz teicu – tu redzēsi, būs mazāk problēmu nekā ar cilvēkiem. Un tā arī bija, tāpēc man ir ļoti gaišas un patīkamas atmiņas par dzīvniekiem, vienīgais, es vairs nekad nefilmēšu filmas ar viņiem [smejas]. It sevišķi, ja viņi ir barā, tad ir krietni vieglāk, jo viņi vienreiz iziet, viņiem parāda, kas un kā, un no otrās, trešās reizes jau atceras dīvainā kārtā.

Diezgan gudri dzīvnieki, un tas man bija lielākais pārsteigums – cūkas nav dumji un netīri dzīvnieki, tieši otrādi – cilvēki viņus padara par dumjiem un netīriem dzīvniekiem,” pārliecināts ir režisors.

Eiropas komēdija ar runājošām cūkām

Filmas producents Gints Grūbe atceras, ka Aiks Karapetjans, izsakot piedāvājumu veidot filmu “Sema ceļojumi”, teicis – jūs negribat uzfilmēt komēdiju par runājošām cūkām?

“Pēc visām filmām, ko esam veidojuši līdz šim, un izaicinājumiem, ar ko esam saskārušies, man pirmajā brīdī likās – kāpēc gan ne! Un tikai pēc tam mēs, protams, sākām runāt par to, kas vispār šis ir par stāstu.

Komēdija ir viens no visgrūtākajiem žanriem, to mēs varam secināt, arī skatoties uz latviešu filmām, kas tiek dēvētas par komēdijām, bet šajā gadījumā, man šķiet, vistuvāk patiesībai būtu tas, ko parasti Eiropas Kinoakadēmijas balvā nominē komēdijas žanram.

“Sema ceļojumi” ir pasaka pieaugušajiem, un tieši visu šo kvalitāšu dēļ ir sanākusi īsta Eiropas komēdija,”

norāda producents, turpinot: “Man liekas, ka šī ir tā filma, kādas Latvijā vēl īsti nav bijis, jo mēs lielākoties šeit komēdiju uztveram kā lēto žanru. Mūsu uzdevums bija lauzt priekšstatu par to, kas tad īsti ir komēdija.

No profesionālā un kvalitātes viedokļa tas ir ļoti nopietns un grūts uzdevums visai komandai – radīt filmu, kura nav tāda “filma-viendienīte”.

Un tas, ka filma jau pandēmijas sākumā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Amerikas lielākajā žanra filmu festivālā “Fantastic Fest” Teksasā, Ostinā, un vēl aizvien tiek izrādīta dažādos Eiropas žanra un ne-žanra kinofestivālos, apliecina, ka stāsts ir pietiekami konvertējams, turklāt pavisam citāda Aika filma, nekā ierasts redzēt līdz šim.”

Pandēmija, cūku mēris un citi filmēšanas izaicinājumi

Filmēšanas laikā komanda saskārās ar vairākiem izaicinājumiem.

“Tā bija diezgan traka pieredze, jo filma tika filmēta pandēmijas sākuma posmā – pandēmijas pirmajā vasarā, kad nekādas vakcīnas vēl nebija un cilvēkiem likās, ka 8 gadījumi dienā – tas ir traģiski un mēs visi tūliņ inficēsimies.

Turklāt paralēli mums bija divas problēmas – ne tikai kovids, bet arī cūku mēris!

Toreiz īsti nevarēja saprast, kurš no šiem mēriem ir svarīgāks un ar ko šie riski ir lielāki. Dezinfekcijas līdzekļi tika izmantoti litriem – tā smarža laikam paliks kopā ar šo filmu mūžīgi!” stāsta Gints Grūbe.

Arī darbs ar dzīvniekiem bijis gana izaicinošs, jo sākotnēji nebijis ne jausmas, vai sivēni maz spēs izpildīt prasīto. “Izlasot scenāriju, daudzi no kolēģiem teica, ka to nevar nofilmēt – sivēni to nepaveiks, būs jātaisa animācijā. Ja animācijas filma, tad jā, bet spēlfimā to nevar.

Lai pārliecinātos, ko cūkas var un ko nevar, sākumā iegādājāmies trīs sivēnus, kuri tika trenēti – vai viņi spēj izpildīt scenārijā paredzētos nosacījumus. Cūkas auga un barojās labi, arī visus nosacījumus izpildīja, kas nozīmēja, ka turpināja arī filmēties. Vispār filmas vajadzībām tika iegādāti 20 dzīvnieki – sivēni un cūkas dažādos vecumos, kas tad arī nonāca īstā kūtī Ērgļu novadā,” atklāj producents.

Siliņas debija kino – mācīšanās un strādāšana vienlaikus

Dalība filmā “Sema ceļojumi” ir aktrises Lauras Siliņas debija kino, turklāt plaši izrādīta visa Eiropā, ASV un Kanādā.

Kā norāda aktrise, filmēšanās process bijis gan mācīšanās, gan strādāšana reizē: “Kevins ir augstas raudzes profesionālis, kuram ir supertehnika, viņš visu dara ātri un precīzi, un uz pirmo. Un tad pretī viņam biju es, kas filmējās pirmo reizi.

Turklāt Kevinam nebija svarīgi, kura reize tev tā ir, viņš dara savu darbu, un attiecīgi – tiec līdzi. Tev jāķer un jāredz, tā ir mācīšanās un strādāšana reizē. Vispār tas process – to ir ļoti grūti ar kaut ko salīdzināt, tā bija absolūti pirmreizīga pieredze.

Šeit visi zināja, kas jādara, kur viņi atrodas un kā tas strādā. Tu esi uz laukuma, un, teiksim, pirms filmēšanas tev pienāk klāt pieci cilvēki – režisors, operators, vēl kāds, un katrs pasaka kaut ko, ko viņam vajadzētu. Brīdī, kad ir “action” – neko nedomā, esi dabisks, bet izpildi, lūdzu, to, ko tev palūdz,” domās par filmēšanas norisi nosmej aktrise Laura Siliņa.

Vergtura tēla atstātais nospiedums

Savukārt aktiera Aigars Vilima pirmās domas par filmas izrādīšanu Eiropā bijušas visnotaļ satraucošas paša atveidotā tēla dēļ.

“Vislielākais šoks man bija tāds – ja to filmu rādīs Eiropā, es tur nedrīkstu rādīties, tāpēc, ka es filmā esmu, piedodiet, vergturis, kurš ļoti nežēlīgi izturas pret iebraucēju, no Eiropas turklāt. Mēs visi esam Eiropā, bet tas tomēr bija tā jocīgi, es domāju.

Ja nu filma kļūs tik populāra, ka asociējas ar to tēlu, tad man būs “nekur iebraukšanas” tiesības,” nosmej aktieris.

Smalka ironija, nevis vienkāršs ho-ho-ho

Aktieris Juris Bartkevičs norāda, ka jau iepriekš bija redzējis režisora Aika Karapetjana filmas un zinājis, ka viņš ir tāds provokatorisks režisors.

“Aiks faktiski taisa tādu īstu autorkino, nedomājot par to, cik viņam būs to aplausu. Es saprotu, ka tur ir tik daudz ironijas iekšā, ka tas ir tas smalkais audums, tas smeķis, kas būtu skatītājam jāuzņem.

Un nevis ar ho-ho-ho par dažādām situācijām, par negaidītām rīcībām, par ģīmja šķobīšanu, kā parasti smejas komēdijās, bet te tas viss tā daudz smalkāk. Tas man likās ļoti interesanti!” atklāj aktieris.

Filmas skatīšanās kinoteātrī – izvēle numur viens

Filma uz Latvijas kinoteātru ekrāniem pirmizrādi piedzīvos jau pavisam drīz – šī gada 8. septembrī.

Kā stāsta Aiks Karapetjans, filmēšanas komanda ieguldījusi daudz spēka un līdzekļu, lai filma vizuāli būtu ļoti skaista un baudāma: “Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izlēmām to izdarīt vasaras periodā.

Mums ar operatoru Jurģi Kminu lielākā reference bija glezniecība, it sevišķi klasiskā 18.–19. gs. Eiropas glezniecība.

Mēs arī visas kompozīcijas, filmas vizuālos risinājumus veidojām ļoti tuvus glezniecībai, tāpēc esmu pārliecināts – lai būtu klātesošs filmai un aizmirstu sevi, to vajag skatīties kinoteātrī.

Mājās ir pārāk daudz uzmanības novērsēju, tas ir iemesls, lai filmu uzliktu uz pauzes un, iespējams, pat pārliktu skatīšanos uz citu dienu. Labāk filmu noskatīties uzreiz vienā piegājienā tā, lai neviens un nekas netraucē.

Kinoteātris ir izvēle numur viens, lai pilnībā izbaudītu filmas “Sema ceļojumi” bildi, skaņu un vispārējo kopējo atmosfēru.”