Nacionālā mākslas muzeja rēķins par elektroenerģiju ir audzis vairāk nekā divas reizes, vēta “Kultūršoks”.

Viens no būtiskākajiem iemesliem elektroenerģijas izmantošanai ir muzeja klimatu kontrolējošās ierīces, lai uzturētu labā kvalitātē muzejā esošos darbus.

Muzejam piešķirtās valsts dotācijas ir faktiski izsmeltas, pandēmijas ietekmē krītas arī biļešu ieņēmumi.

Kaut arī septembrī rēķinus muzejs vēl spēs apmaksāt, tomēr līdz gada beigām muzejam draud maksātnespēja.

Savukārt Rundāles pilī problēma ar apkuri ir vēl nopietnāka – aptuveni 40 704 kvadrātmetru lielo pils platību apsilda ar gāzes apkuri, un ir plānots šos sistēmu mainīt.

Rundāles pils direktore Laura Lūse raidījumam apliecināja, ka lētāks risinājums būtu granulu katls, taču šādu risinājumu iespējams ieviest, ātrākais, nākamgad.

Kultūras ministrijas plānos taupības režīma ietvaros ietilpst samazināt to darbinieku skaitu, kuri strādā uz vietas, birojos.

Iecerēts, ka 1248 darbinieki savus pienākumus pildīs attālināti, lai samazinātu to telpu platību, kuras jāapkurina un kurās jānodrošina atbilstoši klimatiskie apstākļi.

Kultūras nozares profesionāļi sacīja, ka kultūras darbiniekiem dažādās iestādēs nāksies pielāgoties, līdzīgi kā tas notika jau kovida apstākļos.

Piemēram, šogad nenotiks festivāls "Staro Rīga", taču projekta veidotāji sola, ka tiks domāts par alternatīviem projekta risinājumiem, piemēram, apgaismojamo objektu vietā izmantot dzīvo uguni un citus dizaina elementus.

Uzzini vairāk LTV raidījumā “Kultūršoks”!