:format(webp)/nginx/o/2022/05/25/14574346t1hb3c0.jpg)
Juri Lisneru drīkst tā apsveikt dzimšanas dienā, sakot – “Lāčplēsim divi gadi pirms pensijas”, jo viņš novērtē: ja gadi nāk klāt – tātad turpinām dzīvot. Tāpēc viņam nāk smiekli, šo sveicienu uztver kā joku, smejas aizrautīgi, pa vidu sievai mēģinot pateikt iemeslu. Piedāvāju Lāčplēsi nomainīt pret citu lomu – kas varbūt labāk sanākusi vai nesenāka un citiem atmiņā iespiedusies, kā, piemēram, Oskars Vailds no “Jūdasa skūpsta”, par ko saņēma vienu no savām "Spēlmaņu nakts" balvām. Nē, Lāčplēsis esot smieklīgāk. Toties tev vienīgajam bija tāda Spīdola, - cenšos mīkstināt izteikto apsveikumu.
Un Juris momentā pārvēršas, pavisam spēji – it kā būtu pārslēgta radio stacija, tādā ātrumā. Viņš kļuvis kluss un runā ar lielu pietāti. Viņa Spīdola bija Astrīda Kairiša.
O, jā… Nu, Astrīda bija Astrīda. Viņas lielums nav īpaši vārdos ietērpjams. Īstos vārdus par viņu grūti atrast – cik viņa bija liela personība un cik maz viņa ņēma savu vietu zem saules. Viņa bija dabas un skatuves brīnums. Un cilvēcisks brīnums.
Jā, tev piekristu visi, kas viņu pazina. Bet kā pavadīji šo dzimšanas dienu – 5. septembri?
Tā, kā man vislabāk patīk. Pieņēmu telefona zvanus no radiem, draugiem - visu laiku ar telefonu vienā rokā un ar otru cenšoties griezt kartufeļus rosolim. Kā jau pirmdienā, nebija jābūt darbā, bērni atnāca ciemos – meitas un znots. Savā dzimšanas dienā man nepatīk būt uzmanības centrā, tad es sāku kautrēties, nezinu, par ko.
Dzimšanas dienas nav manas mīļākās dienas, ja jābūt lielākā sabiedrībā, bet, ja apkārt tuvi radi, draugi, tad viss kārtībā – teorētiski viņi sanākuši manis dēļ, bet es esmu viens no visiem. Un es saņēmu tieši tos zvanus, kurus gaidīju.
Ko aktierim nozīmē tavs vecuma posms?