Nozagtie burgeri: kā Rejs Kroks no mazās Makdonaldu ēstuves izveidoja veselu impēriju (3)

Kā brāļi Makdonaldi sāka savu biznesu

Brāļi Makdonaldi atvēra savu pirmo ēstuvi 1940. gada 15. maijā Sanbernardino pilsētā Kalifornijā. Galvenais ēdiens piedāvājumā bija lēni uz oglēm gatavots bārbekjū, un vienīgās sēdvietas bija ārpusē, jo Makdonaldu bizness darbojās kā "drive-in" jeb iebraucamā vieta, kur viesmīles dodas pieņemt apmeklētāju pasūtījumus pie viņu mašīnām stāvlaukumā.

Bizness bija ienesīgs, un Makdonaldi nopelnīja tam laikam pieklājīgu summu - 200 000 ASV dolāru gadā. Taču pēc II pasaules kara iebraucamo vietu konkurence Kalifornijā strauji sāka pieaugt un Makdonaldi pamanīja, ka 80% no peļņas iegūst tieši no hamburgeriem.

"Jo vairāk mēs koncentrējāmies uz bārbekjū pārdošanu, jo vairāk hamburgeru mēs pārdevām," esot teicis Ričards Makdonalds, saskaņā ar Džona F. Lova grāmatu "McDonald's: Behind the Arches". Un tā 1948. gadā ēstuve uz trīs mēnešiem tika slēgta, bet Makdonaldi izstrādāja jaunu koncepciju.

Pirmkārt, ēdienu varēja pasūtīt tikai pie lodziņa, un tas ļāva ietaupīt uz 20 viesmīļu rēķina, kuri iepriekš devās pieņemt pasūtījumus pie mašīnām. Otrkārt, šķīvji un galda piederumi tika nomainīti pret ietinamo papīru un papīra glāzēm, kas nozīmēja, ka vairs nebija nepieciešamības pēc trauku mazgātājas. Treškārt, ēdienkarte sastāvēja tikai no deviņām opcijām: hamburgeriem, čīzburgeriem, trīs veidu limonādes, piena, kafijas, kartupeļu čipsiem un pīrāga. "Mūsu jaunā koncepcija bija balstīta uz ātrumu, zemākām cenām un apjomu," paskaidroja Ričards Makdonalds.