Grāmatā atklāts Harija Liepiņa dēla nāves cēlonis

Ārsts Sandis Stepiņš grāmatā raksta, ka Liepiņš aizgājis ar sirdi. "Sekcijas protokolā kā nāves cēlonis minēta ateroma. Tas nozīmē, ka viņam bija ļoti nopietna koronāro asinsvadu ateroskleroze - asinsvadi aizkaļķojušies, un viena no koronārajā artērijā esošajām pangām kādā brīdī vienkārši nosprostoja asinsvadu - sirds muskulis nonāca skābekļa badā un sāka atmirt - tas izprovocēja aritmiju (tā saukto kambaru fibrilāciju), tāpēc sirds pārtrauca pumpēt asinis, un viss - gaisma šaisaulē izslēdzās uz mūžiem.

Tas pats, kas tēvam.

Tēvs arī nomira ar sirdi - sirds nofibrilēja, airējot laivu Ventā. Diemžēl negadījās līdzās cilvēks ar defibrilatoru, kas atsistu normālu ritmu atpakaļ (tas gan neizdodas vienmēr)," grāmatā raksta Stepiņš.

"Šķiet, ka sirds problēmas gan Ārim varētu būt no tēva mantotas, jo tās mēdz iedzimt (..). Savu provocējošu lomu tajā liktenīgajā dienā varēja nospēlēt arī darbs saldētavā, bet to vairs precīzi nepateiks neviens..." teikts grāmatā.

Kā zināms, Liepiņš nomira 59 gadu vecumā pagājušā gada 23. aprīlī Skotijā, Livingstonā. 17 gadus viņš nostrādāja TESCO noliktavā - saldētavā par kravas mašīnas vadītāju un personāla treneri.

Grāmata “Atpakaļ. Uz gaismu” – atmiņu stāsti par sadzīvošanu ar psihisku slimību, dzīvīgi un spilgti psihiatriskās slimnīcas pacientu, ārstu un pārējā personāla apraksti un pārdomas par dzīvi.