20. gadsimta 30. gados slavenais pareģis Finks bija zināms teju katram Latvijas iedzīvotājam. Viņu dēvēja par Latvijas Nostradamu, kura popularitāte sniedzas pat ārpus Latvijas robežām. Tomēr līdzās pareģa "darbam" viņš bija arī talantīgs un uzcītīgs fotogrāfs, kurš savos darbos iemūžinājis visdažādākos Latvijas augstākās sabiedrības pārstāvjus.
Ar fotogrāfa arodu Finks aizrāvies jau pusaudžu gados Valmieras pusē un drīz pēc tam pelnīja iztiku Rīgā. Finks savulaik iecienījis uzņemt dažādu sieviešu attēlus krietni atkailinātās pozās, mudinot atsegties nedaudz vairāk, fotosesijām izmantot brīvāku apģērbu.
Taču tas klientēm esot paticis, un fotogrāfijas izdevušās lieliski, rakstīts jaunākajā žurnāla "Kas Jauns" numura rakstā, kas veltīts Finka dzīvesgājumam.
Pirmā pasaules kara laikā Finks esot strādājis arī Ukrainā, Harkivā, taču jau kā pareģotājs. Finks savas dzīves laikā brīvi runāja krievu, čigānu, poļu un vācu valodā, savulaik bija precējies ar Annu Dreimani, ar kuru iepazinās fotoateljē.
Par iecienītām zīlēšanas metodēm Finks izmantojis hiromantiju jeb skatīšanos plaukstas līnijās, tāpat izmantojis stikla bumbu, koka spēļu kauliņus un kārtis.
Lūk, šādus Finka slavenākos pareģojumus apkopojis žurnāls "Kas Jauns"!
Ap 1921. gadu kādam Itālijas sūtniecības darbiniekam Finks paredzēja toreizējā žurnālista Benito Musolīni nākšanu pie varas. Viņš arī pareģoja Itālijas fašistu vadonim vairākus atentātus, kuros tas paliks dzīvs. Pēc atentātiem Musolīni nosūtījis savu pateicību un balvu.
Ap 1925. gadu Finks toreizējam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam paredzēja bojāeju autokatastrofā. Tā paša gada augustā ministrs gāja bojā, viņa automašīnai apgāžoties lauku ceļa līkumā. Tāpat Finks pareģoja, ka traģisku galu ņems arī viņa dzīvesbiedrene, kura drīz pēc vīra nāves izdarīja pašnāvību.
1929. gadā advokātam Alfrēdam Pommeram, kurš tolaik bija students, pareģoja, ka viņš eksāmenā izvilks 21. biļeti, kuru jau ir iemācījies, tāpēc pārējās var nemaz nemācīties.
Divdesmito gadu beigās Eižens Finks it kā pareģojis kādam nepazīstamam jauneklim spožu dziedoņa karjeru. Tas izrādījies slavenais Rīgas un Berlīnes operu solists Artūrs Priednieks-Kavara.
1932. gadā Finks presei pareģoja, ka soļotājs Jānis Daliņš uzvarēs vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Daliņš gan ieguva vien otro vietu, tomēr tā bija pirmā Latvijas olimpiskā medaļa.
Tāpat Finks paredzēja 1940. gadu Vācijas zaudējumu karā un to, ka vairākās valstīs mainīsies iekārta un valdība.
Viens no slavenākajiem Finka pareģojumiem – Latvijai būtiskas pārmaiņas notiks gadā, kad tas no abiem galiem būs rakstāms vienādi (1991. gads). Tad Latvija ieguva neatkarību, savukārt 2002. gadā Latviju uzaicināja pievienoties Eiropas Savienībai un NATO.
Arī savu nāvi Finks pareģoja pats, mēnesi pirms nāves fakta. Kad advokāts Alksnis piedāvājis viņu vest pie zobārsta, kas ieliktu protēzes, Finks vienīgi attraucis – “Man tas 6. un 7. februāris tāds tumšs rādās, varbūt nemaz tos zobus nevajadzēs...”