Šo Stīvena Edlija Girgis provokatīvo lugu “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu” (“Last Days of Judas Iscariot”) Dailes teātrī iestudējis Mārtiņš Eihe.

Laikrakstos ”Time” un “Entertainment Weekly” tā bijusi minēta starp desmit labākajām lugām.

Šķīstītavā, vietā starp paradīzi un elli, savus darba pienākumus veic tiesnesis, kurš regulē grēcinieku plūsmu uz elli. Viņš ir paviršs ierēdnis, jo darba apvienošanas kārtībā debesīs pamanījies uzsākt savu mazo biznesu, cepot hotdogus.

Tomēr viena lieta izsauc vispārēju šķīstītavas sabiedrības uzmanību un sašutumu – kāds grib attaisnot Jūdu Iskariotu un izpestīt no elles. Šķīstītavā sākas šovs tikai pieaugušajiem, kā TV studijā pēc pusnakts.

Izrāde būs gudra komēdija par ārkārtīgi nopietnām tēmām: mirušās slavenības, svētie un vēsturiskie personāži tiesā juku jukām nomaina viens otru.

Katram ir savi argumenti, kāpēc Jūda ir vai nav pelnījis tās nepatikšanas, kas viņam sākās pēc Jēzus nodošanas.

Un arī debesīs, kā traktē izrādes režisors, popkultūra ir cieņā, tur ir karaoke, tur laiku pa laikam skan ikoniski hiti Mātes Terēzes vai Poncija Pilāta izpildījumā un tur ir pat klubi ar naktsdzīvi un tehno.

Lai dabūtu Jūdu ārā no elles, Freids tiesā apelē pie Jūda bērnības traumām. Māte Terēze nesaprot, par ko vispār ir runa, jo aizmirsusi dzirdes aparātu.

Tumsas pavēlnieks Sātans sabotē apsūdzības un arī attaisnojumus, jo ir pārāk sašņaucies, lai kaut ko uztvertu nopietni, un vispār viņam nepatīk aizstāvības izvēlētā advokāte, jo viņa ir feministe.

Savukārt vecais draugs Jēzus Kristus Jūdam, uzmundrinoši smaidot, saka: “Atslābsti draugs, nāks lielāki mēsli, šie aizmirsīsies!” Svēto Pēteri joprojām nekas neinteresē tik ļoti kā zivis.

Tiek nopratināti arī citi Jūdas kolēģi: apustuļi, svētie un arī tādi vispāratzīti sūdabrāļi kā Poncijs Pilāts. Beigās kādam tomēr kaut kas pielec, bet tas nav Jūda.

Iestudējuma veidotāji brīdina skatītājus par to, ka lugā smejas par nāvi, vardarbību un pašnāvību (konkrēti – pakāršanos olīvkokā). Tēli runā asprātīgas replikas, kurās daži varētu saklausīt homofobiju un seksismu.

Būs dzirdami izteicieni, kas vērsti pret īriem (un tēli nekautrīgi smejas arī par citu tautību rudiem un vasarraibumainiem cilvēkiem). Ir dzirdami melni joki par ēšanas traucējumiem, tiek lietoti vārdi, kuri varētu aizskart romu izcelsmes cilvēkus.

Necenzēti vārdi ir palikuši necenzēti. Tiek ironizēts par antisemītismu, un dažām personām patiešām ir antisemītiski uzskati (kaut liela daļa personu ir ebreji).

Tomēr tam visam pāri asprātīgā veidā luga risina katram paškritiskam cilvēkam svarīgu jautājumu, vai sirdsapziņas mokas nav nāvējošākas par jebkuru citu sodu.

Lomās plašs Dailes teātra aktieru ansamblis: Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Advokāte), Kaspars Dumburs (Prokurors), Artis Robežnieks (Tiesnesis), Niklāvs Kurpnieks (Sātans), Ieva Segliņa (Māte Terēze), Dārta Daneviča (Marija Magdalēna), Aldis Siliņš (Bailiffs), Juris Bartkevičs (Freids), Gints Grāvelis (Poncijs Pilāts), Andris Bulis (Svētais Pēteris), Mārtiņš Upenieks (Jēzus no Nācaretes), Lauris Dzelzītis (Jūdas Iskariots), Kristīne Nevarauska (Svētā Monika), Lilita Ozoliņa (Jūdas māte), Imants Strads (Bučs Hanīvils)

Režisors – Mārtiņš Eihe, scenogrāfe – Pamela Butāne, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, horeogrāfe – Anna Abalikhina, video mākslinieks – Aleksandrs Lobanovs, gaismu mākslinieks – Jevgēnijs Gansburgs, muzikālais konsultants – Juris Vaivods, vokālā pedagoģe – Ilze Dzenīte, režisora asistents – Reinis Boters.