Kā katru gadu, arī šogad studentu darbus vērtēja žūrija; šogad pirmo reizi darbojās divas paralēlas žūrijas audiovizuālajā un skatuves mākslā, to sastāvā iekļauti LKA pasniedzēji un darbinieki, kuri noteica savus favorītus.

Sveicam žūrijas izvirzītos laureātus audiovizuālajā mākslā:

● Labākā aktrise – Sandija Dovgāne par lomu filmā “Atspulga sindroms”, režisors Emīls Alps;

● Labākais aktieris – Jurģis Lūsis par lomu filmā “Pieaudzis”, režisors Rūdolfs Deinats;

● Labākā filma – “Sāc visu no jauna”, režisore Rūta Znotiņa.

Tāpat žūrija noteica uzvarētājus arī skatuves mākslā:

● Labākā aktrise – Elīna Bartkeviča par lomu izrādē “Laimīgās dienas”, režisore Linda Kalniņa;

● Labākais aktieris – Rūdolfs Sprukulis par lomu izrādē “Stunda”, režisors Jānis Leščinskis;

● Labākā izrāde – “Noslēpumainās variācijas”, režisors Mārtiņš Kalita. Režisors balvā saņēma Pētera Pētersona kolekcijas petrolejas lampu, ko viņa pedagoģei Mārai Ķimelei pasniedza festivāla patronese Karina Pētersone.

Šī gada festivāla lielākā intriga un jaunums bija teātra antibalvas “Zelta muša” pasniegšanas ceremonija.

Visas festivāla nedēļas garumā ikvienam apmeklētājam bija iespēja izvērtēt teātra profesionāļu sniegumu pagājušajā sezonā, balsojot par saviem favorītiem piecās neparastās kategorijās.

“Zelta mušas” apbalvošanas ceremonija piesaistīja nominantu un nozares profesionāļu uzmanību, daļa no kuriem bija gana ieintriģēti un drosmīgi un apmeklēja ceremoniju.

“Zelta mušas” apbalvošanas ceremonijā anonīmās žūrijas balvas tika sadalītas šādās kategorijās:

● Gada spēlējošais treneris/direktors – Dailes teātra direktors Juris Žagars, kurš ir patiess un nespēlē neko, jo viņa teātrī Petrenko izrādi neslēpti iestudē igaunis, bet Rešetina izrādi – angliete.

● Gada režisors, kurš zina, ko grib, – Mārtiņš Meiers un “Citu dziesmu svētki” Valmieras vasaras teātra festivālā. M. Meiers zina, ka grib būt kā Smiļģis; rezultātā – uz vienas skatuves ir divas mašīnas, vairāki kori, orķestris, Sandis Runge un bars izkrāsotu studentu, kuri nesaprot, ko dara.

● Gada identitātes krīze – Igors Šelegovskis, kurš pieņem segvārdu un sāk repot.

● Gada atklātākais mākslinieks – Arturs Krūzkops, kurš jau sazin kuro reizi parādījies kails neskaitāmās lomās šogad un citugad, pārsvarā Latvijas Nacionālajā teātrī.

● Gada izrāde, kuru mēs nesapratām – “Grimmi” Liepājas teātrī, režisors Elmārs Seņkovs. Kāpēc viņi nerunā tā, lai vismaz kaut ko var saprast?