Jūs pabeidzāt studijas kino režijā 2009. gadā, bet šī debijas filma tapusi vairāk nekā 10 gadus pēc tam.
Līdz šim lielāko daļu laika esmu veltījusi īsfilmu žanram, bet pie “Izšķilšanās” kopā ar scenāristu sākām strādāt jau 2014. gadā.
Vienā no video intervijām portālam “IMDB” kā iedvesmu savai filmai nosaucāt arī psiholoģisko šausmu drāmu “The Others” (2001) ar Nikolu Kidmenu galvenajā lomā. Tā ir ļoti skumja filma. Vai arī “Izšķilšanās” tāda ir?
Es tā neteiktu nē, jo “Izšķilšanās” iekļaujas gan drāmas, gan šausmu žanros. Tā ir piemērota plašākam skatītāju lokam.
Šajā gadījumā filmas centrā ir jauna meitene, kura nekādi nespēj piepildīt savas mātes gaidas, un tas viņas pasaulē jau vien ir šausminoši.
Kā jūs raksturotu būšanu sievietei kino režisorei 2022. gadā, industrijā, kurā režijas krēslos lielākoties un ilgu laiku dominējuši vīrieši? Vai Skandināvijā tas ir citādāk?
Tas, ko es vēlējos savā filmā, ir, lai filmas galvenā varone ir meitene, jo sākotnēji bija doma arī par zēnu.
Tādā ziņā filma atveido jaunas sievietes pasauli, ko ir svarīgi parādīt kinematogrāfā pēc iespējas vairāk.
Jāatzīst, ka mans ceļš līdz debijas pilnmetrāžas filmai ir ilgāks nekā tad, ja es būtu vīrietis.
Tas tā nav tikai man, arī statistikas dati norāda, ka sievietēm šis ceļš ir grūtāks un ilgāks.
Taču es priecājos par to, ka “Izšķilšanās” ieguva visdāsnāko budžetu, kāds ir bijis Somijas filmai, kuras režisore ir sieviete.