Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) ietvaros 18. oktobra vakars “Kino Citadelē” noritēja somu šausmu kino zīmē. Režisores Hannas Bergholmas debijas pilnmetrāžas filma, Sandēnsas kinofestivālā pirmizrādītā “Izšķilšanās (“Hatching”), izpelnījās atzinību un interesi arī Rīgas skatītāju vidū.
Briesmonis, kuru radījis pasaulē labākais animators. “Kultūras ekspresī “– somu šausmu kino režisore Hanna Bergholma
Šausmu filma, kas vienlaikus ir arī jaunas meitenes pieaugšanas stāsts, pirmizrādi piedzīvoja šogad Sandensas kinofestivālā.
Pati režisore studijas kino beigusi 2009. gadā, bet vairāk nekā 13 gadus aktīvi darbojās īsfilmu un TV seriālu žanrā.
“Izšķilšanās” vēsta par 12 gadus veco Tanju, kurai jāizdabā mātei, kas viņu terorizē vingrošanas treniņos. Māte savulaik bijusi veiksmīga daiļslidotāja, bet šobrīd ir populāra influencere, kura diendienā publicē ideālas ģimenes mirkļus savā blogā “Jaukā ikdienas dzīve”. Vienu nakti pusaudze atrod pavisam savādu olu – to viņa ir gatava aprūpēt līdz šķilšanās mirklim. Tomēr zem čaumalas augošā Radība pārsteigs visus.
Filma, kurā veiksmīgi savienojas “body horror” (ķermeņa šausmu) un pieaugšanas drāmas žanri, ir radījusi asociācijas ar jau labi zināmā kino režisora Deivida Kronenberga sirreālajām mošķu sāgām, un arī šeit būtiska loma ir briesmonim.
Tas ir tapis, pateicoties vienam no pasaules labākajiem kino animatoriem, bet mums, TVNET kultūras redakcijai, bija iespēja nedaudz papļāpāt ar filmas režisori, kura šajās dienās viesojās Rīgā.
Ar kādām atsauksmēm sagaidījāt jūsu filmas seansu Rīgā, kinofestivāla RIGA IFF laikā?
Visas vietas kino zālē bija praktiski aizpildītas. Pēc filmas seansa mēs piedalījāmies arī jautājumu un atbilžu sesijā.
Saņēmām daudzus patiesi ieinteresētu skatītāju jautājumus, un tie bija tiešām “cool“ jautājumi, piemēram, par filmā atainotā briesmoņa konstruēšanu un skaņas dizainu.
Tāpat diskutējām par sociālo tīklu ietekmi uz cilvēku, jo viena no filmas varonēm ir ar sportu un “Instagram” apsēstā māte.
Es vēlējos, lai šajā filmā briesmonis, kas attiecīgi izšķiļas no olas, ir pēc iespējas fiziskāks, lai tā nav digitāli radīta būtne.
Es vēlējos piemeklēt kādu, kurš radītu animētu lelli, kas mehāniski kustas, kurai ir dažādas grimases.
Tad nu es iegūglēju, kurš ir pasaulē labākais “animatronic designer”, un atradu Gustavu Hēgenu
(Lielbritānijā strādājošais speciālo efektu dizainers, strādājis pie tādām lielbudžeta filmām kā “Prometheus”, “The Hitchiker's Guide to the Galaxy”, “Doctor Who”).
Tad nu arī sākām sadarbību ar viņu, un tapa ar tālvadības pulti vadāma lelle. Tās iedzīvināšanā piedalās arī aktieris, kas konkrētos kadros imitē darbības.
Kā plānojat pavadīt laiku Rīgā?
Jau noskatījos audiovizuālo mākslas performanci “Motopoiesis” (veido četri tekstgrupas “Orbīta” dalībnieki – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs), tā bija interesanta pieredze.
Veltīju laiku pastaigām pa Rīgu, jo šeit (sadarbībā ar pašmāju kopproducentu kompāniju “Mistrus Media”) 2019. gadā uzņēma arī mūsu filmu “Izšķilšanās”. Ir jauki šeit atgriezties.
Jūs pabeidzāt studijas kino režijā 2009. gadā, bet šī debijas filma tapusi vairāk nekā 10 gadus pēc tam.
Līdz šim lielāko daļu laika esmu veltījusi īsfilmu žanram, bet pie “Izšķilšanās” kopā ar scenāristu sākām strādāt jau 2014. gadā.
Vienā no video intervijām portālam “IMDB” kā iedvesmu savai filmai nosaucāt arī psiholoģisko šausmu drāmu “The Others” (2001) ar Nikolu Kidmenu galvenajā lomā. Tā ir ļoti skumja filma. Vai arī “Izšķilšanās” tāda ir?
Es tā neteiktu nē, jo “Izšķilšanās” iekļaujas gan drāmas, gan šausmu žanros. Tā ir piemērota plašākam skatītāju lokam.
Šajā gadījumā filmas centrā ir jauna meitene, kura nekādi nespēj piepildīt savas mātes gaidas, un tas viņas pasaulē jau vien ir šausminoši.
Kā jūs raksturotu būšanu sievietei kino režisorei 2022. gadā, industrijā, kurā režijas krēslos lielākoties un ilgu laiku dominējuši vīrieši? Vai Skandināvijā tas ir citādāk?
Tas, ko es vēlējos savā filmā, ir, lai filmas galvenā varone ir meitene, jo sākotnēji bija doma arī par zēnu.
Tādā ziņā filma atveido jaunas sievietes pasauli, ko ir svarīgi parādīt kinematogrāfā pēc iespējas vairāk.
Jāatzīst, ka mans ceļš līdz debijas pilnmetrāžas filmai ir ilgāks nekā tad, ja es būtu vīrietis.
Tas tā nav tikai man, arī statistikas dati norāda, ka sievietēm šis ceļš ir grūtāks un ilgāks.
Taču es priecājos par to, ka “Izšķilšanās” ieguva visdāsnāko budžetu, kāds ir bijis Somijas filmai, kuras režisore ir sieviete.