Savukārt Freibergs strādā Latvijas Nacionālajā teātrī kopš 1974.gada, līdzās aktiera darbam uzreiz sākot arī režijas, bet pirms tam četrus gadus nostrādājis Valmieras teātrī.
No 1995. līdz 2011. gadam bijis Latvijas Nacionālā teātra galvenais režisors, īpašu uzmanību pievēršot latviešu autoru darbu iestudējumiem.
Režisors bijis uzticīgs psiholoģiskā teātra iespējām un smalkām, niansētām tēlu attiecībām, tādēļ vienmēr ir bijis augstu novērtēts publikā. Viņa izrādes ir gadiem balstījušas teātra repertuāru.
Izpratne par Latvijas Nacionālā teātra galveno uzdevumu - latviešu kultūras mantojuma tālāknodošanu no paaudzes paaudzē - ir bijis tas, kas ļāvis rasties tādiem Freiberga darbiem kā 1996.gada "Zaļā zeme", 1998.gada "Rīga", 1994. un 2002. gada "Skroderdienas Silmačos", 2000. gada "Indriķa hronika", 2001. gada "Sfinksa", 2005. gada "Aicinājums... uz pērienu" un "Minhauzena precības", 2006. gada "Draudzes bazārs", 2008. gada "Ļaunais gars" un citiem.
Paralēli režisora darbībai Freibergs visu radošo mūžu strādājis kā aktiermeistarības pasniedzējs Latvijas topošajiem aktieriem. Viņa audzēkņi strādā visos Latvijas teātros. Par ieguldījumu teātra pedagoģijā Freibergs 2018.gadā saņēmis Jēkaba Dubura balvu.
Freibergs ir nospēlējis arī vairākas spilgtas lomas, īpašu atzinību gūstot, pēc ilgāka pārtraukuma atgriežoties uz skatuves Alekseja Kareņina lomā izrādē "Anna Kareņina", arī kā Knurovs 2005. gada iestudējumā "Līgavā bez pūra" un Sorins 2017.gada iestudējumā "Kaijā".