Viņš norādīja, ka Matīsa 1964.gadā ir absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu, Dailes teātrī iestudējot diplomdarbu lugu "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā".

No 1964. līdz 1968. gadam bija Latvijas Televīzijas režisore, bet no 1968. līdz 1993. gadam - Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijas mākslinieciskā vadītāja. Kopā ar dzīvesbiedru Arnoldu Liniņu bijusi aktieru meistarības un skatuves runas pedagoģe Dailes teātra 4., 5., 6. un 7. studijai.

Dailes teātrī Matīsas režijā ir tapušās vairākas izrādes: 1969.gadā drāma "Cīrulītis", 1975.gadā drāma "Garās dienas ceļš uz nakti", 1976.gadā "Sievu nams", 1979.gadā "Atraitnes". 1986.gada komēdijas "Sievietes, sievietes…" iestudējumā režisore Matīsa uz Dailes teātra lielās skatuves sapulcināja visu ansambli.

Daudzām 5., 6., 7. aktieru studijas kursa un diplomdarba izrādēm Matīsa bija režisore, pedagoģe, viņa bija arī dzīvesbiedra Liniņa lielo, vērienīgo inscenējumu asistente.

No 1998.gada līdz pat šim brīdim Matīsa ir Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves runas asociētā profesore, paralēli veicot skatuves runas pedagoģes pienākumus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā. Matīsa ir runas konsultante Latvijas Radio, regulāri tiek aicināta par Latvijas Nacionālā, Jaunā Rīgas un Dailes teātra skatuves runas konsultanti atsevišķiem iestudējumiem.

Savukārt Freibergs strādā Latvijas Nacionālajā teātrī kopš 1974.gada, līdzās aktiera darbam uzreiz sākot arī režijas, bet pirms tam četrus gadus nostrādājis Valmieras teātrī.

No 1995. līdz 2011. gadam bijis Latvijas Nacionālā teātra galvenais režisors, īpašu uzmanību pievēršot latviešu autoru darbu iestudējumiem.

Režisors bijis uzticīgs psiholoģiskā teātra iespējām un smalkām, niansētām tēlu attiecībām, tādēļ vienmēr ir bijis augstu novērtēts publikā. Viņa izrādes ir gadiem balstījušas teātra repertuāru.

Izpratne par Latvijas Nacionālā teātra galveno uzdevumu - latviešu kultūras mantojuma tālāknodošanu no paaudzes paaudzē - ir bijis tas, kas ļāvis rasties tādiem Freiberga darbiem kā 1996.gada "Zaļā zeme", 1998.gada "Rīga", 1994. un 2002. gada "Skroderdienas Silmačos", 2000. gada "Indriķa hronika", 2001. gada "Sfinksa", 2005. gada "Aicinājums... uz pērienu" un "Minhauzena precības", 2006. gada "Draudzes bazārs", 2008. gada "Ļaunais gars" un citiem.

Paralēli režisora darbībai Freibergs visu radošo mūžu strādājis kā aktiermeistarības pasniedzējs Latvijas topošajiem aktieriem. Viņa audzēkņi strādā visos Latvijas teātros. Par ieguldījumu teātra pedagoģijā Freibergs 2018.gadā saņēmis Jēkaba Dubura balvu.

Freibergs ir nospēlējis arī vairākas spilgtas lomas, īpašu atzinību gūstot, pēc ilgāka pārtraukuma atgriežoties uz skatuves Alekseja Kareņina lomā izrādē "Anna Kareņina", arī kā Knurovs 2005. gada iestudējumā "Līgavā bez pūra" un Sorins 2017.gada iestudējumā "Kaijā".