Cik labi tu pārzini Latvijas vēsturi?

Sejas.lv
Cik labi tu pārzini Latvijas vēsturi?
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Foto: publicitātes materiāls no Mārtiņa Ķibilda grāmatas "Atslēgas"

Piektā daļa iedzīvotāju atzīst, ka ne pārāk labi pārzina Latvijas jaunāko laiku un mūsdienu vēsturi, savukārt 36 % to pārzina virspusēji.

Gados jaunākie iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka nezina vēstures notikumus nemaz vai arī tos Latvijas vēsture neinteresē*. Lai palīdzētu labāk izprast valsts vēsturi un uzsvērtu tās nozīmību, izdota Mārtiņa Ķibilda grāmata par Latvijas vēsturi – “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”. No novembra grāmata ir pieejama Latvijas grāmatnīcās.

*Iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka kopējā vēstures izpratne ir viduvēja vai nepietiekama.

Tikai 10 % norāda, ka pārzina vēstures notikumus labi. 20 % norāda, ka detalizēti zina galvenos notikumus; galvenokārt iedzīvotāji no 50 gadu vecuma.

36 % iedzīvotāju virspusēji pārzina galvenos notikumus, savukārt 20 % iedzīvotāju atzīst, ka tuvāko laiku Latvijas vēsturi, kas sākas ar valsts izveidošanu 1918. gadā, pārzina slikti. 6 % iedzīvotāju vēstures notikumi neinteresē, un 3 % nezina Latvijas vēsturi nemaz.

Foto: Foto: Mārtiņa Ķibilda grāmata "Atslēgas"

Ievērojami zemāka izpratne un interese ir jaunākiem cilvēkiem. 11 % cilvēku vecumā līdz 29 gadiem norāda, ka viņus vēstures notikumi neinteresē, un 7 % nepārzina to nemaz.

“Mūsu valsts vēsturē ir daudz notikumu, ar kuriem lepoties un no kuriem mācīties. Lai veidotu rītdienu, ir jāizprot, kas notika vakar.

Mārtiņš Ķibilds atrada veidu, kā par šīm vēstures mācībām pastāstīt veidā, kas ir viegli saprotams visām paaudzēm,

tādēļ esam gandarīti, ka Mārtiņa izsapņotā un viņa ģimenes radītā grāmata beidzot ir nonākusi grāmatnīcās, un tieši laikā, lai, to lasot, atzīmētu valsts radīšanas gadadienu un notikumus, kas radījuši mūsu valsti,” uzsver Aiga Volksone, Citadeles Mārketinga un korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja.

“Grāmata “Atslēgas” savā būtībā nav ne enciklopēdija, ne vēstures faktu krājums, nedz akadēmisks pētījums vai mācību materiāls, tiesa, to iespējams izmantot kā katru no minētajiem.

Mārtiņš vēsturi uzskatīja par savu kaislību, ar kuru gribēja iepazīstināt ikvienu – lai parādītu, ka tā nav tikai sausi fakti, gada skaitļi vai atsevišķas personības, bet loģisku un aizraujošu notikumu virkne, kas ļauj labāk izprast pasauli šodien,” stāsta Ilze Grase-Ķibilde, projekta “Atslēgas” turpinātāja.

Izdevums veidots pēc tāda paša nosaukuma dokumentālā televīzijas raidījuma materiāliem, populārzinātniski iepazīstinot ar 50 faktoloģiski un sižetiski aizraujošiem stāstiem par zīmīgākajiem Latvijas vēstures atslēgas notikumiem no 1918. gada līdz mūsdienām.

Uzsverot grāmatas lomu jaunu zināšanu apguvē, to papildina atsevišķs mācību palīglīdzeklis “Skolotāja burtnīca” Latvijas vēstures notikumu izziņai un apguvei skolās – īpaši vēstures skolotājiem veidoti mācību stundu plānu un konkrētu darba uzdevumu piemēri par “Atslēgās. Gadsimta vēstures atradumi” aplūkotajiem tematiem.

*Iedzīvotāju aptauju Citadele veica sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat 2022. gada oktobrī, tiešsaistē aptaujājot 1010 iedzīvotājus.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu