Jautājums, vai padomju laikā celtajām mājām ir derīguma termiņš, izskan bieži. Kopš rakstu par arhitektūru, esmu dzirdējusi dažādas atbildes - 50, 70 un pat 100 gadu," publikācijā, kas veltīts padomju mājokļu fonda vēsturei, raksta arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte. Tas publicēts un izlasāms jaunākajā žurnāla "Ir" speciālizdevumā "Ir Mājās".
Pirmās lielpaneļu mājas Latvijā cēla 50. gados, dažu speciālistu prognozētajam termiņam esam bīstami tuvu, taču jaunā Eiropas arhitektūras politika nojaukšanu neatbalsta, raksta Zībārte.
Kritiķe atzīst, ka viens no ceļiem, kā saglabāt šo dzīvojamo namu fondu, ir ēkas siltināt un atjaunot. Tāpat arī ar veiksmīgiem piemēriem arhitekti daudzviet ir apliecinājuši, ka pēckara modernisma posmā celtos mājokļus ir iespējams arī transformēt, pagarinot šo ēku mūžu un nereducējot tikai uz ēku siltinājumiem.
Tāpat arī, aptaujājot arhitektus, tika secināts, ka daudzi mājokļu īpašnieki savus mitekļus labiekārto, paplašina, izbūvē balkonus, labs risinājums ir arī starp mājokļu sienām esošās vides uzlabošana - piemēram, parki, zaļās zonas, vietas soliņiem un atpūtas stūrīši.
Raksta pilno versiju lasi žurnāla "Ir" jaunākajā speciālizlaidumā!
