Cik viegli vai grūti tev “nāca” šis albums?

Domāju, ka nevarēšu atbildēt ar vārdiem "viegli" vai "grūti", jo darbs pie albuma ir ilgstošs un komplicēts - tajā ir gan vieglāki, gan grūtāki brīži.

Viss šis gads man ir pagājis jaunā albuma zīmē, palīdzot man saglabāt veselo saprātu, dodot motivāciju un neļaujot nogrimt skumjās, jūtot līdzi Ukrainai.

Tā tik tiešām ir bijusi mana terapija.

Dziesmu idejas mani atrada pašas, par iedvesmas trūkumu nevaru sūdzēties.

Tomēr "grūtums" slēpjas manā milzīgajā atbildības sajūtā un emocijās – man tik ļoti rūp, ka visa šī gada laikā nav pagājusi pat viena diena, kad spētu par albumu nedomāt.

Nezinu, vai tas ir labi, vai slikti, bet tas noteikti nav viegli, jo nesanāk atpūsties.

Piekrītu mūziķiem, kas saka, ka albums ir gandrīz kā bērniņš – tik mīļš un svarīgs, ka nevari par to nesatraukties.

Kas ir vispiņķerīgākais mūzikas radīšanas procesā un kādēļ?

Man vispiņķerīgākie šķiet otrie pantiņi.

Parasti vispirms uzrakstu pirmo pantu un piedziedājumu, bet otrajam pantam jau ir jāpielāgojas pirmā panta melodijai. Tomēr tās ir ļoti patīkamas rūpes. Kā tāda krustvārdu mīkla, kas jāatrisina.

Kas tevi spēj nokaitināt un kādēļ?

Nekas mani nekaitina vairāk kā augstprātība.

Ja ar mani runā no augšas, cenšas izrādīt savu pārākumu, izturoties pret mani kā mazāku, vājāku. Es šādu attieksmi uzreiz pamanu, tā manī rada pretreakciju.

Cenšos vienmēr un visur pret citiem izturēties ar cieņu un to mācu arī saviem bērniem.

Kāds ir tavs mīļākais ēdiens un dzēriens?

Dažādu veidu pankūkas! Es esmu pankūku karaliene, haha.

Tāda izteikti mīļākā dzēriena gan man laikam nav, bet pie pankūkām labprāt piedzertu savu lazdu riekstu šķīstošo kafiju ("Little's").

Vai un kā tu svinēsi Latvijas valsts svētkus?

Esmu patriote, valsts svētkus svinu vienmēr!

Domāju, ka brauksim pie manas mammas un pavadīsim tos kopā. Būt kopā ar mīļajiem, tā tomēr ir katru svētku galvenā esence, manuprāt.